Galvenais iemesls, kāpēc Latvijas pasts pirms četriem gadiem nolēma izmantot automašīnas, bija pastnieku drošība. Tas notika pēc pastnieces slepkavības Ludzas rajonā. Neaizsargāto pastnieci, kas viena ar kājām gāja cauri mežam, nosita ar cirvi 700 latu dēļ. Pēc aptuveni gada Audriņu pagastā smagi savainoja vēl vienu pastnieci. Toreizējais Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs solīja pastniekus apgādāt ar automašīnām un apmaksāt arī auto vadīšanas kursus. Solījumu viņš pildīja.
Taču tagad uzņēmuma vadība aprēķinājusi, ka solījuma pildīšana izmaksā pārāk dārgi.
Pretējā gadījumā būtu jāsamazina pastnieku algas, vai arī jāpalielina maksa par pasta pakalpojumiem, biedē uzņēmuma vadītājs. Aprēķini liecina, ka uzņēmums ietaupīs aptuveni 6 santīmus uz vienu kilometru, ja pastnieki presi vedīs ar savu privāto mašīnu. Gadā tie būšot vairāki simti tūkstoši latu.
Par šādu ietaupījumu gan nav sajūsmā pastnieki. Viņu alga jau tā ir maza – 150 līdz 200 latu uz rokas. Bet pasts uzskata, ka tas ir pietiekami, lai pastniekiem piedāvātu izpirkt līzingā iegādātās automašīnas. Daži izmisumā piekrituši, daži vēl domā, bet citi aizņēmušies naudu un nopirkuši sev mašīnu, lai nezaudētu darbu.
Nav skaidrs, kas notiks ar tiem pastniekiem, kuriem nebūs pašiem savs transports preses izvadāšanai. Latvijas Pasts saka, ka neatlaidīs viņus no darba, bet katram atradīs risinājumu. Tomēr tas var nebūt tiesa. Pie Nekā Personīga vērsās kāda izmisusi pastniece, kurai pasta mašīna jāatdod pēc nedēļas, bet pašai sava transporta viņai nav. Šonedēļ saņemta kārtējā priekšniecības vēstule ar brīdinājumu, ka ar savu auto jāsāk piegādāt pastu jau 10.martā.
Ar pastniekiem, kuri brauc ar privātajiem transportiem pasts slēdz līgumus kā ar pašnodarbinātām personām. Tas nozīmē, ka pastniekiem pašiem jārūpējas par savām sociālajām garantijām un viņiem jāmaksā arī ienākumu nodoklis no saimnieciskās darbības, kas šogad pieaudzis no 15 līdz 26 procentiem. Tāpat viņiem nepienākas arī bezdarbnieka pabalsts darba zaudēšanas gadījumā un atvaļinājuma kompensācija.
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards pagaidām ar Latvijas pasta valdes darbu ir apmierināts un atbalsta arī atteikšanos no pasta automašīnām.
Latvijas Pasta vadītājs stāsta, ka pastnieki nav vienīgie, kuri cieš no izdevumu samazinājuma. Apcirpti arī citi tēriņi, tajā skaitā administrācijas izmaksas. Valdes locekļu alga sarukusi līdz diviem ar pusi tūkstošiem latu, bet valdes priekšsēdētāja alga ir aptuveni trīs tūkstoši mēnesī. No dienesta automašīnām pagaidām vairums neplāno atteikties.
Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss stāstījis: «Mums valdē trīs izmanto dienesta automašīnas. » Uz žurnālistes jautājumu: «Varbūt valdes locekļi arī var braukt ar savu privāto auto? » A. Veiss atbildējis: «Jā, šādu iespēju viņi apsver, viens jau atteicās, trīs apdomā. » Vaicāts: «Kurš atteicās? » Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs atbildējis: «Tas neesmu es, es esmu starp tiem, kas domā un rēķina. »