Latvijas un Polijas prezidenti tikšanās laikā Rīgā pārrunā abu valstu sadarbību enerģētikas projektos

Pārrunājot abu valstu sadarbību enerģētikas projektos, Polijas prezidents īpaši vēlējās dzirdēt Latvijas pozīciju, uz ko Latvijas prezidents atzina, ka Latvija Poliju uzskata par vienu no galvenajiem sadarbības partneriem tieši alternatīvo gāžu piegāžu starpsavienojumu veidošanā un piebilda, ka tas ir nākamo piecu gadu viens no būtiskākajiem jautājumiem gan Latvijai, gan Baltijas reģionam.Tāpat šai kontekstā Polijas prezidents atzina, ka Polija ir absolūti atvērta visiem enerģētikas projektiem, kas ir ieplānoti nākamajā finanšu perspektīvā, īpaši pieskaroties gāzes starpsavienojumu izbūves nepieciešamībai starp Lietuvu un Poliju. Tāpat arī abi prezidenti kā būtisku minēja Liepājas ostas un Polijas kompānijas "PKN Orlen" un Liepājas ostas sadarbību naftas produktu transportēšanā, kas ir vienlīdz nozīmīgi gan Latvijas, gan Liepājas ostai, gan arī Polijas uzņēmumam.Tāpēc uzsākot delegācijas sarunas Bērziņš īpaši izcēla šīs dienas ietvaros plānoto līguma parakstīšanu starp Latgales un Mazpolijas reģionu, kas notiks Daugavpils novada Sventē."Mūsu šodienas parakstāmais līgums būs ļoti nozīmīgs, jo visi aizsāktie projekti ar jūsu atbalstu virzās uz priekšu ļoti veiksmīgi," uzrunājot Polijas kolēģi uzsvēra Bērziņš un izteica pateicību par Latvijai sniegto atbalstu virzībā uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OESD).Savukārt Komarovskis izteica gandarījumu par to, ka tikšanās starp abu valstu vadītājiem un politiķiem notiek aizvien biežāk un attiecības ir pārgājušas arī tīri personiskā pozitīvā plāksnē starp abu valstu prezidentiem. Polijas prezidents atzina, ka Polija ar lielu interesi vēro Latvijas virzību uz eirozonu un Latvijas ekonomisko izaugsmi, kas šobrīd ir jau acīmredzama."Ar lielu interesi vērojam Latvijas iestāšanās eirozonā procesu, gan šī brīža situāciju, gan arī to kā šī situācija veidosies pēc iestāšanās - kādi būs efekti un sasniegumi," piebilda Komarovskis.Vienlaikus Polijas prezidents informēja, ka Polijā attiecīgo lēmumu par virzību uz eirozonu varētu pieņemt ne ātrāk kā 2015.gadā, kad Polija plāno izpildīt visus Māstrihtas kritērijus, un vienlaikus kad būs notikušas gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas Polijā. Tāpat Komarovskis atzina, ka eiro Polijai ir daudz tālāka perspektīva nekā Latvijai, taču no politiskā viedokļa Polija vēlas iestāties šajā eirozonā, jo ir skaidrs, ka eirozona būs paātrinātas ekonomiskās attīstības zona perspektīvā.Jau ziņots, ka Polijas prezidents, kurš šodien ieradīsies vienas dienas vizītē Latvijā, pēc divpusējās tikšanās Rīgā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu devās uz Daugavpils novadu.Sventē Polijas prezidents būs klāt, kad tiks parakstīts līgums starp Latgali un Mazpolijas reģionu. Sventes kultūras centrā notiks arī Latvijas un Polijas prezidenta kopīgā preses konference.Vēlāk Polijas prezidents piedalīsies Leona Plātera memoriālās plāksnes atklāšanā Daugavpilī, apmeklēs Marka Rotko mākslas centru, kā arī piedalīsies semināra "Polijas kopiena Latgalē: 1863.gads un mūsdienas" noslēgumā.