Pēc Krīgera teiktā, sarunu procesā plašāk vajadzēja iesaistīt sociālos partnerus. "Tagad mums ir vieglāk, jo politiķi uzņemas pilnu atbildību par to, kas notiks ar nākamā gada valsts budžetu," viņš gan norādīja un atzina, ka Latvijā svarīgu jautājumu izlemšanā steiga ir raksturīga.
"Mēs stiepjam laiku neauglīgās sarunās un tad steidzīgi kaut ko atbalstam," teica LBAS priekšsēdētājs.
Viņš arī norādīja, ka sociālie partneri vēlētos uzzināt, kādi tieši pasākumi ir plānoti, lai nākamgad samazinātu izdevumus par 500 miljoniem latu un nebūtu jāievieš nodokļu izmaiņas.
Krīgers gan pieļāva situāciju, ka izdevumus neizdodas samazināt un tiks palielināts pievienotās vērtības nodoklis, kā arī ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis, taču tas nebūs tik vienkārši.
Runājot par progresīvo ienākuma nodokli, viņš atzina, ka pats par sevi tas nav nekas slikts, taču citās valstīs, kur tas ieviests, ir arī izstrādāta precīza gradācija, cik katrs iedzīvotājs pie sava ienākumu līmeņa maksā. Pēc LBAS priekšsēdētāja domām, iedzīvotājiem, kas saņem mazas algas, iedzīvotāju ienākuma nodokli vispār nevajadzētu maksāt.
Lai ieekonomētu valsts budžeta līdzekļus, valdībai nāksies samazināt arī ministriju skaitu, teica Krīgers.
Viņš arī atgādināja, ka LBAS piedalās nākamā gada budžeta veidošanas darba grupā un sociālie partneri piedāvās savus priekšlikumus, un jācer, ka valdība tajos ieklausīsies.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle aģentūrai BNS atzina, ka darba devēji joprojām neredz valdības īstenoto strukturālo reformu norisi un to ietekmi termiņā līdz 2012.gadam. Valdība nav arī modelējusi nodokļu celšanas ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju.
Viņa norādīja, ka valdība šajā brīdī daudz zaudē laiku un nedara lietas, kuras vajadzētu darīt, uzsverot, ka ir jāīsteno vidēja termiņa strukturālas reformas.
Pēc Egles teiktā, sociālie partneri rosinājuši valdību iziet uz 2004.gada valsts budžeta bāzes un tad skatīties, kāds finansējums vēl vajadzīgs. Ja par to netiks panākta vienošanās, tad sociālo partneru klātbūtne Reformu vadības grupā var arī nebūt nepieciešama, viņa sacīja.
Jau vēstīts, ka valdību veidojošo Koalīcijas partiju sadarbības padome svētdien konceptuāli atbalstīja Latvijas un SVF Nodomu vēstuli. Nodomu vēstules projekta gala versijas parakstīšana plānota pirmdien koalīcijas sēdē.
Premjers informēja, ka Nodomu vēstule ir konfidenciāla un tās satura publiskošana ir SVF pienākums, taču tajā ietvartie pasākumi ir līdzigi tiem, par kuriem Latvija jau ir vienojusies ar Eiropas Komisiju - tie paredz budžeta fiskālo konsolidāciju nākamgad par 500 miljoniem latu, kā arī to, ka pensijas netiks samazinātas un nodokļi tiks celti tikai tad, ja valdībai neizdosies mazināt savus izdevumus. Tostarp arī progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 500 latiem un pievienotās vērtības nodoklis 23% apmērā varētu tikt ieviests tikai tad, ja nepildīsies budžeta ieņēmumi.
Nodomu vēstule ar SVF nepieciešama, lai Latvija saņemtu nākamo SVF aizdevuma daļu 200 miljonus eiro un Pasaules bankas aizdevumu tikpat lielā apmērā.
Eiropas Komisija par nākamās aizdevumu daļas - 1,2 miljardu eiro - piešķiršanu paziņoja jau jūlija sākumā. Plānots, ka aizdevumu Latvija saņems nākamnedēļ.
Latvija pagājušā gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Par pamatu aizdevuma izsniegšanai kalpo Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma, kas paredz vairākus pasākumus, tostarp būtisku valsts budžeta deficīta samazināšanu, lai Latvija atgūtu konkurētspēju. Pirmo aizdevuma daļu Latvija saņēma gada sākumā.