"Domāju, ka mums nevajag stingrākus [naturalizācijas] noteikumus, bet mums vajag nopietnākus pretendentus. Daži no šiem cilvēkiem vēlas iegūt pilsonību, lai aizbrauktu no Latvijas. (..) Pilsonības pretendentiem pirms eksāmena norises ir ļoti laba iespēja piedalīties izmēģinājuma pārbaudē, lai izietu cauri šim procesam. Šo konsultāciju dienu varētu paredzēt kā obligātu, jo tad cilvēki būtu labāk sagatavoti eksāmenam," uzsvēra Liepiņš.
Viņa skatījumā, pilsonības iegūšana nevar būt tik vienkārša lieta, kur cilvēks samācās uz vienu dienu. Tā vietā esot jādod iespēja pretendentam saprast - ja viņiem neiet tik labi ar runāšanas vai rakstīšanas daļu, to ir iespējams uzlabot.
Politiķis noraida bažas, ka šāda nosacījuma ieviešana tiktu vērtēta kā nepilsoņu tiesību ierobežošana. "Tie cilvēki, kuri runā par nepilsoņu tiesībām, jebkur atradīs ieganstu kritikai. Kā ir iespējams, ka cilvēki, kuri ir ieguvuši Latvijas pilsonību, tagad balso par kaut ko tādu, kas Latviju sagrautu? Saprotams, ka ar naturalizācijas procesu kaut kas nav kārtībā," akcentēja Liepiņš.
Viņš arī ir šokēts par to, ka jaunpilsoņu zvērestu jaunais pilsonis vienkārši paraksta un to nav nepieciešams nolasīt skaļi. "Jautājums - vai [topošais pilsonis] to vispār izlasa. Vajadzētu būt lielākai atzinībai un ceremonijai, kādā veidā kāds kļūst par Latvijas pilsoni," domā deputāts.
Stāstot par Zatlera reformu partijas paveikto sabiedrības saliedēšanas jomā, Liepiņš norādīja, ka Latvijā ir viena neatrisināta lieta - nepilsoņu bērni. "Līdz šim bija nepieciešams, lai abi vecāki nepilsoņi bērnu reģistrētu kā Latvijas pilsoni vai nepilsoni. Tagad pietiks ar viena vecāka piekrišanu - tas ir praktisku apsvērumu vārdā, jo bieži vien abi vecāki nedzīvo kopā. Bērnu par pilsoni varēs reģistrēt līdz ar viņa dzimšanas fakta reģistrāciju. Mēs nedrīkstam "ražot" nepilsoņus," par Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijā panākto kompromisu stāstīja Liepiņš.