“Es neticu, ka Šķēles kungs atgriezīsies. Ja viņš tomēr to dara, tad ir risks, ka konfrontācijas līmenis Latvijas politikā pieaugs. Ne tāpēc, ka Šķēles kungs būtu īpaši asinskārs, agresīvs, bet viņa personība ir "parocīga", lai intensificētu konfrontāciju jaunā vilnī. Jau pāris gadu runāju, ka TP tādā veidā, kā viņi tagad funkcionē, nespēs pārvarēt šo barjeru. Nedomāju, ka Šķēles atgriešanās izrādītos garantija, ka TP iekļūst 10. Saeimā. Jā, balsu būtu vairāk. Jā, citu variantu neredz. Bet nav arī teikts, ka viņi pelnījuši, lai viņus glābtu. Nu labi. Atnāks Šķēle. Bet nekas cits jau no tā nemainīsies. Šķēle zina to partiju un tos cilvēkus. Viņš labāk par mums saprot, cik tas potenciāls ir vājš, cik smaga vai slikta ir Tautas partijas situācija. Līdz ar to Šķēle saprot, cik viņam nāktos ieguldīt gigantisku darbu, piepūli, lai visu savāktu kaut cik kopā. Tas vienalga nevestu pretī triumfam. Vai pūles būtu tā vērtas? Šķēles kungs tomēr ir gudrs un racionāls cilvēks, kas neuzņemas avantūras. Ko tad tur var iegūt? Sakopojot pūliņus, un pēdējiem spēkiem iegūs 5,8% balsu? Nāksies sēdēt opozīcijā vai varbūt izkaulēt vienu ministra krēslu,” intervijā Latvijas Avīzē saka J.Liepnieks.
Viņš uzskata, ka latvisko partiju konsolidācijas process ir parieza lieta, taču pauda, ka Jaunais laiks, Sabiedrība citai politikai un Pilsoniskā savienība uzvedas ļoti augstprātīgi un vēlētājiem tas nepatīk. “Atgriežoties pie "latviskā" bloka – vienmēr būs vēlētājs, kuram nav pieņemams šo cilvēku, teiksim tā, stils. Un retorika, un attieksme. Šai latviešu vēlētāju daļai nepatīk tas, ko es sauktu par augstprātīgu moralizēšanu. Tas tomēr raksturīgs daudziem politiķiem jaunajā apvienībā – sevis pasludināšana par morālu patiesību nesējiem,” vērtē J.Liepnieks.
Viņš stāsta, ka latviešu partiju kļūda ir, ka tai nav piedāvājuma un politiķi dodas iedomātā krusta karā ar tiem, ko viņi sauc par "veco politisko eliti", ar Šleseru, ar Tautas partiju un citiem "pūķiem". Tautas partija kļuvusi vājāka, un tā nav nekāds reāls drauds, bet Šlesers kļuvis par lielāko mērķi, ar kuru sākt cīņu. Tas ir destruktīvs ceļš, usksta J.Liepnieks.
Par būtisku apstākli, kas ietekmēs nākamo Saeimas vēlēšanu rezultātus viņš min arī vēlēšanu likumdošanas maiņu, kas izslēdz tā saukto lokomotīvju principu. “Līdz ar to daudzām ne pārāk spēcīgām partijām parādās "tehniskas" problēmas – kā vispār nodrošināties ar vilcējiem un stipriem kandidātiem visos piecos apgabalos, lai saraksti pēc kaut kā izskatītos. Protams, tad šādām apvienībām parādās zināmas priekšrocības, jo viņi spēs ielikt atpazīstamus politiķus sarakstu galvgalī, kas ļoti daudzām, arī lielām un vecām, partijām nāksies problemātiski. Zemnieku savienībai, piemēram, grūtības nokomplektēt kaut vienu pieklājīgu sarakstu,” J.Liepnieks saka intervijā Latvijas avīzei.