Lietuvas un Latvijas premjeri pauda viedokli, ka jāsāk ar nodokļu sistēmu harmonizēšanu un
pakāpeniskai ilgtermiņa attīstībai nepieciešams vienādot uzņēmējdarbības noteikumus.
Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JL) piebilda, ka pirmais solis ir atvieglot preču plūsmu pār mūsu
robežām. Savukārt ekonomikas likumdošanu var realizēt pakāpeniski, sākot ar procedūru, atļauju, sertifikātu noformēšanas un izsniegšanas
vienādošanu.
Pēc viņa vārdiem, Baltijas valstis varētu izpildīt Māstrihtas
kritērijus jau 2011.gadā.
V.Dombrovskis, piektdien uzstājoties 10.Baltijas ekonomikas forumā, arī rosināja Latvijai pieņemt fiskālās disciplīnas likumu līdzīgi Vācijai un Igaunija, lai mazinātu plašo politisko koalīciju spiedienu uz valdību tērēt. Tad būtu noteikts budžeta deficīts, ko valdība drīkst pieļaut, un tas mazinātu burbuļa risku nākamajos izaugsmes gados.
V.Dombrovskis arī norādīja uz, viņaprāt, galvenajām kļūdām
ekonomikas augšupejas laikā, proti, nesabalansētu budžetu pie divciparu
iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītājiem, kā arī pārāk vieglu un bezkritēriju kredītu
pieejamību. Valsts neveidoja uzkrājumus un šis ceļš nebija ilgtspējīgs, uzskata premjers.
Straujais algu pieaugums, viņaprāt, bija zināmā mērā objektīvs, jo
cilvēki pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) brauca strādāt
uz ārzemēm, tādējādi algas nācās celt, lai viņus noturētu.
Lattelecom vadītājs Juris Gulbis forumā pauda viedokli, ka no 800 valsts funkcijām ir jāsaglabā divas, proti, palīdzība tiem, kam tā ir nepieciešama un kas paši nevar sev palīdzēt, un otra – netraucēt tiem, kas var pelnīt un maksāt nodokļus. Tas mazinātu valdības izdevumus. Viņaprāt, tagad ir svarīgi ātri revidēt funkcijas un nodot daļu no tām biznesam,
Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka vairāk nekā 700 valsts ierēdņi administrē ES fondus un faktiski šogad nav apstiprināts neviens nozīmīgs projekts šajā jomā. Pēc viņa vārdiem, birokrātija ir ļoti liela un tas kavē procesus.
Latvijas Ministru prezidents gan atzina, ka skolas un slimnīcas tiks optimizētas jau šogad, bet auditi, lai samazinātu aģentūru un iestāžu skaitu, ir paredzēti vien trīs
gadu laikā.
Piektdien, 12.jūnijā, Rīgā norisinās Baltijas ekonomikas forums, kurā par Baltijas un Eiropas ekonomiskās krīzes risinājumiem spriež Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, kā arī Baltijas lielāko uzņēmumu un nozaru asociāciju pārstāvji.
(papildināts viss teksts)