Otrdien tiekoties ar Bērziņu, Degutiene pateicās viņam par Latvijas lēmumu iesniegt notu Austrijas vēstniecībai Rīgā.
"Pateicamies par to, ka jūs paudāt skaidru pozīciju par Austrijas rīcību un atbalstu Lietuvai. Mums tas ir ļoti svarīgi, un ļoti svarīgi tas ir arī visas ES nākotnei," Degutieni citē Seima preses dienests.
Viņasprāt, tāda Latvijas rīcība, tāpat kā Bērziņa lēmums vienā no savām pirmajām vizītēm prezidenta amatā doties tieši uz Lietuvu parāda kaimiņvalstu brālību un vienotību.
Degutiene paziņoja, ka vērsīsies Eiropas Parlamentā un abās Austrijas parlamenta palātās ar lūgumu izmeklēt Golovatova atbrīvošanu.
Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā komandēja specvienības Alfa grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr 16.jūlijā kļuva zināms, ka viņš jau atgriezies Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Austrija apgalvo, ka bijušā VDK darbinieka atbrīvošana saistīta tikai un vienīgi ar juridiskiem iemesliem, jo Lietuvas izdotais aizturēšanas orderis nav bijis pilnīgs. Tomēr vairāki Lietuvas pārstāvji uzskata, ka Vīne padevās Krievijas spiedienam.
Šāda rīcība saniknojusi Lietuvu, kura pirmdien iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu. Par šādu Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu sašutumu paudušas arī Lietuvas amatpersonas. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā Ģiedris Puodžūns, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas Tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus.
Otrdien saistībā ar šo notikumu notu Austrijai iesniedza arī Latvija. Savukārt Igaunijas Ārlietu ministrija izsauca Austrijas vēstnieku Tallinā sniegt paskaidrojumus par notikušo.
Krievijas pilsonis Golovatovs ir viens no 23 cilvēkiem, kuriem saistībā ar 1991.gada 13.janvāra notikumiem Lietuvā izvirzītas apsūdzības par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.