Likteņdārzam būs likums

Piemiņas vietu arī turpmāk apsaimniekos nodibinājums Kokneses fonds, kura īpašumā būs būves un ārtelpu labiekārtojums. Valsts no Kokneses fonda neprasīs nomas maksu par zemes izmantošanu, Dienai paskaidroja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis (ZZS). Valsts pārņems savā īpašumā zemi, lai tādējādi garantētu Likteņdārza turpmāko attīstību un tajā veikto ieguldījumu aizsardzību. Kokneses fonds, kura padomes priekšsēdētājs ir Vilis Vītols, arī turpmāk vāks ziedojumus, rīkos talkas un citus pasākumus, rūpējoties par projekta īstenošanu, ieskaitot būvniecības darbu veikšanu. Arī projekta finansēšanas mehānisms tiks saglabāts līdzšinējais.

Lai nesaistītu ar vēlēšanām

Pagājušajā ceturtdienā Saeima nodeva komisijām vairāku frakciju deputātu kopīgi iesniegto Likteņdārza likuma projektu. To prezentējot, Ainārs Mežulis (ZZS) atgādināja, ka Likteņdārzs ir radīts 2005. gadā, kad 14 privātpersonas un Kokneses novada pašvaldība izveidoja nodibinājumu Kokneses fonds. Piesaistot ziedojumus, fonds Koknesē uz Krievkalna salas Daugavā ir izveidojis kultūrvēsturisku piemiņas vietu tiem aptuveni 600 000 latviešu, kas cietuši un gājuši bojā XX gadsimta totalitāro režīmu dēļ.

Likumprojekta iniciatori vēlējušies, lai tas nekļūtu par kādas vienas partijas projektu, tāpēc Kokneses fonda padomes locekle Kalniete esot gandarīta, ka to kopā iesniedza visas koalīcijas partijas – Zaļo un Zemnieku savienība, Vienotība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK –, kā arī citi deputāti. Te gan jāsaka, ka pirms pāris nedēļām neformālā sarunā ar žurnālistiem Vienotības frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri sacīja, ka šo projektu gatavojas iesniegt Vienotība. Taču pēc deputātu Lieldienu brīvdienām kā tā iniciatore pieteicās Zaļo un Zemnieku savienība. Partiju pārstāvji gan ātri noreaģēja un, lai neapgrūtinātu likumprojekta pieņemšanu, kas notiktu, ja tas tiktu saistīts ar Saeimas vēlēšanām, pasniedza to kā kopīgu iniciatīvu.