Iepriekš UR informēja medijus, ka sākotnējā UR konsultācijā ar tiesību ekspertiem, tika secināts, ka nepieciešams politisko partiju uzraudzību un kontroli uzticēt tostarp arī prokuroriem. Attiecībā uz šo viedokli, sēdē Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka jau pašlaik pastāv mehānisms, lai vērstos tiesā par partijas darbības izbeigšanu – par partijas darbības izbeigšanu jau tagad tiesā var vērsties prokurors, pamatojoties uz Prokuratūras likumu, ja tā apdraud sabiedrisko kārtību un valsts drošību. Viņš nenoliedza, ka, lai nerastos ne mazākās šaubas vai atšķirīgas interpretācijas, Politisko partiju likums būtu precizējams, nosakot, ka tostarp arī prokuroram ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par partijas darbības izbeigšanu. Taču viņš pauda bažas, ka precizējot likumu, var rasties jautājums par prokuratūras statusu un piederību tiesu varai, kas izpaudīsies pakļautībā Tieslietu ministrijai.
Sēdes priekšvēsture ir visai gara - jūlija otrajā pusē UR reģistrēja partiju Par dzimto valodu. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) par to izteicās ļoti kritiski un uzdeva UR vadītājam Ringoldam Balodim sniegt skaidrojumu par iespējamiem likumu trūkumiem, kas «ļauj reģistrēt tādus izpildinstitūcijas (tas ir, partijas valdes - aut.) locekļus, kuri kurina naidu sabiedrībā un kuru darbības ir klaji vērstas pret Latvijas valsts konstitucionālajām vērtībām».
Par dzimto valodu valdes locekļi ir Jevgēnijs Osipovs un Vladimirs Lindermans - abi nepilsoņi, pagātnē bijuši saistīti ar ekstrēmistiskām organizācijām, nesenā krievu valodas referenduma iniciatori. Par dzimto valodu tika izveidota uz V. Lindermana vadītās sīkpartijas 13. janvāra kustība bāzes, pievienojot tai daļu otra partijas līdera J. Osipova iepriekš vadītās sīkpartijas Osipova partija biedru. DP saistībā ar partijas 13. janvāra kustība dibināšanu savulaik ierosināja kriminālprocesu par dokumentu viltošanu. Noprotams, ka tai bija aizdomas, ka partijas dibināšanā patiesībā nav piedalījušies 200 cilvēku, kas ir Latvijas likumdošanā noteiktais minimums, tādēļ to apliecinošie dokumenti ir viltoti. Vismaz pagaidām šī lieta līdz tiesai nav nonākusi.
UR Konsultatīvās padomes sēde R. Balodis norādīja, ka pamatojoties uz spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, UR nav tiesību pārbaudīt iesniegto dokumentu sastādīšanas faktiskos apstākļus.
Visi klātesošie gan nesteidza piekrist, ka tā būtu jābūt. Kaut visai liela vienprātība valdīja jautājumā par to, ka likuma izmaiņas būtu noderīgas, viedokļi, kādas tieši, bija krasi pretēji.
Piemēram, jurists Arvīds Dravnieks turpināja uzstāt uz jau izskanējušo ideju, ka 200 partijas dibinātāju paraksti būtu jāapstiprina zvērinātam notāram, novedot ideju vēl tālāk - prasīt katru gadu partijai iesniegt UR zvērināta notāra apstiprinātu sarakstu, ka tajā tiešām turpina darboties 200 biedru.
R. Balodis gan aizrādīja, ka līdzīgus likuma grozījumus Saeima jau visai nesen noraidījusi. Savukārt politologi I. Kažoka un J. Ikstens kategoriski iestājās pret kādu papildu grūtību uzlikšanu partiju reģistrēšanai, sakot, ka Latvijā šīs prasības jau tā ir stingrākas nekā citur Eiropā. «Ja sāksim ar šiem principiem draiskoties, varam nonākt vienā līmenī ar turkiem, kas par to regulāri tiesājas Eiropas Cilvēktiesību tiesā,» uzsvēra J. Ikstens. I. Kažoka savukārt atgādināja, ka arī daža laba šobrīd populāra partija savulaik dibināta, sākotnēji visus 200 oficiāli nepieciešamos cilvēkus nemaz nesavācot.
J. Reiniks skaidroja, ka pašreizējā likumu redakcijā tiesības vērsties tiesā pret partiju paredzētas tikai UR, KNAB un Valsts ieņēmumu dienestam, turklāt abiem pēdējiem tikai saistībā ar finansiāliem jautājumiem. DP savukārt atbild par valsts drošību kopumā, tādēļ arī pievērš uzmanību grupām, kuru darbība varētu būt pretvalstiska, ko konstatējot, tai nekas cits neatliek, kā vērsties pie UR. Ja UR uzskata, ka tā kompetencē nav ko darīt, problēma tā arī paliek neatrisināta. «Man būtu svarīgi saprast, pie kā man griezties, vai es pats varu griezties tiesā?» viņš jautāja.
Pēc tam arī izskanēja ideja, ka DP varētu vērsties pie prokurora, kuram varētu piešķirt tiesības apturēt partijas darbību, tomēr ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers pret to stingri iebilda, atsaucoties uz ārzemju pieredzi, un uzsvēra, ka tas varētu novest pie prokuratūras politizācijas un padošanas Tieslietu ministrijai, lai politiķi varētu izdarīt politisko spiedienu uz to. «Uzskatu, ka lēmumu apturēt darbību vai likvidēt partiju var pieņemt tikai un vienīgi tiesa,» viņš vēlāk skaidroja Dienai. Sēdē izskanējušais risinājums, viņaprāt, būtu pieļaujams, tikai Satversmē nostiprinot prokuratūras kā neatkarīgs tiesu varas iestādes statusu, kā tas ir, piemēram, Lietuvā, un dodot tiesības apturēt partijas darbību tikai atsevišķām visaugstākā ranga prokuratūras amatpersonām.
Kaut arī diskusija bija ļoti karsta pie vienotiem secinājumiem eksperti tā arī nenonāca.