Referenduma atbalstītājs skandalozais politiķis Vladimirs Lindermans ir gatavs darīt visu, lai SC būtu spiests to atbalstīt.
Sākotnēji kustība Par vienlīdzīgām tiesībām bija prognozējusi, ka savāktos parakstus iesniegs 30. augustā, jo bija paredzēts, ka likuma Par tautas nobalsošanu un referenduma ierosināšanu grozījumi stāsies spēkā 1. septembrī, būtiski paaugstinot nepieciešamo parakstu slieksni. Tā kā Valsts prezidents likumprojektu divreiz ir nodevis Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, likums spēkā joprojām nestāsies un vairs nav jāsteidzas iesniegt savāktos parakstus. Pašlaik ir savākti aptuveni 12 600 parakstu, bet par 1115 no tiem nav samaksāts notāriem, kam joprojām tiek vākti ziedojumi, skaidro kustības pārstāvis Jurijs Petropavlovskis. Nenoformēt šos parakstus oficiāli nozīmē tos zaudēt. Kā iepriekš ziņots, viena paraksta apstiprināšana maksā divus latus. J. Petropavlovskis nepieļauj domu, ka CVK varētu otro parakstu vākšanas posmu neizsludināt - teorētiski tas ir iespējams, ja likumprojektu atzītu par nepietiekami izstrādātu. Likumprojekta sagatavošanā esot piedalījušies četri tiesību zinātņu docenti - divi doktori un divi maģistri. «Pēc būtības projektu izvērtēt var tikai Satversmes tiesa,» uzskata J. Petropavlovskis.
Uz krieviski runājošo vēlētāju orientētās partijas tikai pamazām formulē savu viedokli par parakstu vākšanu un iespējamo referendumu. Saskaņas centrā (SC) ietilpstošās Latvijas Sociālistiskās partijas vadītājs Alfrēds Rubiks Dienai strikti norādīja: "Mūsu nostāja ir neatbalstīt. Ja notiks referendums, tā rezultāts būs negatīvs, un Eiropas institūcijas varēs teikt, ka tauta savu lēmumu ir pieņēmusi un ir pret pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Tas jārisina citādā veidā." A. Rubiks apgalvoja, ka šāda būs SC nostāja kopumā. Tomēr Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC) apgalvo, ka ne valdē, ne Saeimas frakcijā par šo jautājumu nav spriests: "Vajag sagaidīt, kad CVK pieņems šos parakstus. Pirmajā posmā mēs distancējāmies no parakstu vākšanas, par 2. posmu nav runāts. Es uzskatu, ka šo problēmu vajag atrisināt Saeimā." Līdzīgi iepriekš izteicies arī Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš atrodas atvaļinājumā un sociālajā vietnē Twitter raksta par visu ko, tikai ne par šo tēmu, un līdz 3. septembrim par to neizteikšoties. "Atklāti sakot, es domāju, ka ikviens SC biedrs pats lems," atzina Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC), kurš pats nolēmis iet un parakstīties, ja otrā kārta tiks izsludināta. Būdams Saeimas deputāts, viņš esot daudz cīnījies par nepilsoņu problēmas risināšanu, un tagad neparakstīties būtu negodīgi pret sevi, uzskata Rēzeknes mērs.
Divu citu politisko spēku pārstāvji ir diezgan pārliecināti, ka parakstu vākšanā SC biedri iesaistīsies. Partijas Par dzimto valodu līderis Vladimirs Lindermans izteicās: "Mēs darīsim visu, lai SC būtu spiests atbalstīt referendumu." Vaicāts, ar kādiem līdzekļiem tas notiks, V. Lindermans atbildēja: "Ar propagandu. Viņi arī negrib zaudēt vēlēšanās." Viņš uzskata, ka ir iespējams savākt 154 379 parakstus, kas nepieciešami, lai tiktu sarīkots referendums. V. Lindermana vietnieks Illarions Girss ir parakstu vākšanas aktīvists, un šī partija aktīvi aģitēšot un drukāšot skrejlapas. Savukārt PCTVL valdes līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners atgādina jau maijā publiski izskanējušo ziņu, ka divi SC Saeimas deputāti - Nikolajs Kabanovs un Igors Pimenovs - ir parakstījušies par referenduma ierosināšanu, bet Jānis Urbanovičs kritizējis Ministru prezidenta Valda Dombrovska izteikumu, ka CVK jāvērtē iesniegtā likumprojekta atbilstība Satversmei. PCTVL partijas līmenī patlaban nav lemts par atbalstu parakstu vākšanai, ko neizmantošot arī pašvaldību vēlēšanās. Partija tikai 20. oktobrī lemšot, vai vispār piedalīties Rīgas domes vēlēšanās, jo PCTVL ar SC nekonkurējot - "Ušakova kungs patīk visām dāmām no 16 līdz 92", izteicās J. Pliners. Viņš arī apgalvoja, ka «katrs piektais vai septītais», kas parakstījies, esot latvietis, gan pārsvarā no jauktajām ģimenēm.
Liela nozīme parakstu vākšanas propagandā ir krievu valodā iznākošajiem un raidošajiem medijiem. Laikraksts Vesti Segodņa regulāri informēja lasītājus par savākto parakstu skaitu, taču žurnālists Abiks Elkins uzskata, ka tā nav bijusi aktīva aģitācija. "Visi ir noguruši pēc pirmā referenduma par valsts valodu, tas bija protests pret SC neņemšanu valdībā. Tagad tik stipru emociju nav, tomēr krievu mediji saprot, ka nepilsoņi ir viņu lasītāji," norāda žurnālists. Taču, ja valdošā koalīcija mēģinās parakstu vākšanu nobremzēt, tad gan reakcija būšot asa. Kompānijas Baltic Media Alliance, kas Latvijā pārraida Pirmo Baltijas kanālu (PBK), preses sekretārs Edžus Vējiņš izteicās, ka jautājums par attieksmi pret referendumu kompānijas līmenī nav bijis tās darba kārtībā un nav definēts. Arī PBK Ziņu dienestam nav īpašu nostādņu šajā jautājumā, un tikšot dots vārds gan referenduma idejas iniciatoriem, gan tās pretiniekiem.