To intervijā aģentūrai BNS norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa.
Viņa sacīja, ka pašvaldību sociālie dienesti un bāriņtiesas jau pirmskrīzes gados saskārās ar to, ka nelabvēlīgo ģimeņu skaits Latvijā nesamazinās. Turklāt pat ģimenes, kurām nav piešķirts nelabvēlīgās ģimenes statuss, ne vienmēr spējot parūpēties par saviem bērniem, tādēļ bērni bieži ir spiesti nākt uz skolu neēduši, viņiem ir slikta veselība, un viņi nespēj mācīties, paskaidroja Šimfa.
"Tagad, kad situācija ir kļuvusi vēl smagāka, pedagogi skolās redz, ka bērni nāk uz skolu izsalkuši. Un arī daudzi bērni atzīstas, ka tā faktiski ir vienīgā ēdienreize, kad viņi skolā var paēst pusdienas. Tāpēc šajā grūtajā situācijā, kad tik daudz darbspējīgo cilvēku ir bez darba, šāda ēdināšana skolā būtu ļoti svarīga," klāstīja LPS padomniece.
Šimfa uzsvēra, ka pašlaik pieejamais garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts nespēj risināt bērnu ēdināšanas problēmu. "Pat ja visus tos 45 latus, ko vecāki par bērnu saņem GMI pabalstā, atdotu tikai bērna pārtikai, vienalga sanāktu nepilnvērtīga pārtika," viņa minēja.
"Pašvaldības, protams, piemaksātu klāt. Mēs pieņemam, ka valsts nevar pilnā apmērā šos [izdevumus] segt, bet to varētu darīt uz līdzfinansējuma principa, lai vismaz tas pamats nāktu no valsts budžeta un būtu šī valsts griba. Bet pašvaldības varētu pielikt tik, cik nu kura var," vēl piebilda Šimfa.
Jau vēstīts, ka valsts finansētas brīvpusdienas visām 1.klasēm ieviesa 2008.gadā, kad tika nolemts katrai pašvaldībai viena pirmklasnieka nodrošināšanai ar veselīgu ēdienu dienā piešķirt 80 santīmu. Izskanējuši arī ierosinājumi nodrošināt bezmaksas pusdienas bērniem līdz 4.klasei, taču līdzekļu trūkuma dēļ tas nav izdarīts.