Viņš stāsta, ka pēdējie divi mēneši liecina par divām tendencēm. Prokurori pensionējas, jo nav materiāli ieinteresēti darbu turpināt. Savukārt citi meklē labāk atalgotu darbu, iet un kārto eksāmenus advokatūrā. "Vairāki kolēģi jau ir aizgājuši, un tas neapšaubāmi ir zaudējums prokuratūrai un arī sabiedrībai kopumā, ja pieredzējuši prokurori pāriet darbā otrā pusē. Tas nozīmē, ka viņi vairs neuzturēs apsūdzības, bet gan mēģinās tās apstrīdēt," norāda J.Maizītis.Pēc viņa vārdiem, var diskutēt par to, cik tas ir iespējami un taisnīgi, bet prokuroram ir jābūt materiāli nodrošinātam, lai materiālās problēmas neaizņemtu prokurora prātu. "Prokuroriem patiesībā ir ļoti liela vara - līdzīgi kā tiesnešiem," secina ģenerālprokurors.Runājot par lietu izmeklēšanu, kas sabiedrības skatījumā, iespējams, norit pārāk gausi, viņš norāda, ka viss ir atkarīgs no tā, cik lieli resursi ir prokuratūras rīcībā, cik prokuroru var nodarboties ar lietām. Lielās lietās nekad nav ātru rezultātu. Vaicāts par to, vai Ģenerālprokuratūra analizē prokuroru īstenoto sodu pieprasīšanas praksi, ņemot vērā, ka dažkārt rodas bažas, ka prasītie sodi ir pārāk maigi, J.Maizītis skaidro, ka sodu amplitūda ir ļoti plaša un nav konkrētu vadlīniju, pēc kāda soda būtu jātiecas un kāds sods būtu jāpiemēro. "Ir grūti dot kādus norādījumus prokuroriem, ja sodu politika valstī vispār ir ārkārtīgi neskaidra."
Visu Madaras Fridrihsones interviju ar Jāni Maizīti lasiet sestdienas Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.