Stāsta pašreizējais cēliens aizsākās 2009. gadā, kad Eiropas Parlaments pieņēma Trešo enerģētikas paketi gāzes tirgus liberalizācijai, patērētāju aizsardzībai un ES enerģijas piegādes drošībai. Likumprojektu pakete, kas stājās spēkā šā gada 3. martā, sniedz dalībvalstīm iespēju izvēlēties starp pilnīgu īpašumtiesību nošķiršanu starp enerģijas ražotāju un piegādātāju vai tā alternatīvām - neatkarīgu sistēmas operatoru, ko ir izvēlējusies lielākā daļa ES valstu, vai neatkarīgu pārvades operatoru, kas dažādiem piegādātājiem sniegtu pieeju gāzes tranzīta cauruļvadiem, nodrošinot darbību nošķiršanu praksē.
Vizītes laikā Briselē februāra beigās Putins ES direktīvu nosauca par «īpašuma konfiskāciju», brīdinot par gāzes cenu pieaugumu ES. Galu galā taču esot «kaut kas jānopelna». Valsts kompānijai Gazprom tas patiesi izdodas - 2010. gadā tās neto peļņa bija 3,239 miljardi ASV dolāru, kas, neskatoties uz ekonomikas krīzi, iezīmēja 8% pieaugumu salīdzinājumā ar 2009. gadu.
Tad kāpēc tāds Krievijas satraukums? Tā pamatā ir bailes zaudēt galveno politiskās manipulācijas ieroci - kontroli pār ES gāzes tirgu un, protams, ievērojamu peļņas avotu - uz ES notiek ap 78% Krievijas gāzes eksporta.
Atzīmēšu, ka Baltijas valstīm un Somijai ir iespēja Trešo enerģētikas paketi nepiemērot, kamēr tajās nav ieviesti cauruļvadu savienojumi ar citām ES valstīm. Tomēr Lietuva ir izvēlējusies sadalīt gāzes kompāniju Lietuvos dujos, kurā Gazprom ir otrs lielākais akcionārs.
Cīņa par brīvu enerģijas tirgu nav viegla. Krievijas gāzes ieguves uzņēmumu savienības prezidents V. Jazovs Lietuvai jau ir paspējis pārmest «pārāk burtisku» ES direktīvu traktēšanu. Brīvdomīgā Lietuva tiek sodīta ar ievērojami augstākām gāzes cenām nekā Baltijas kaimiņiem, bet tās lūgumam Eiropas Komisijai izmeklēt Gazprom aktivitātes valstī drīz sekoja atbildes sūdzība pret Lietuvu par «līgumu neievērošanu».
Latvija ir piekāpīga - liberalizācija ir atlikta līdz 2014. gadam. Laikam jau tas, ka gāzes cenas Latvijai ir par 30% augstākas nekā Vācijai (ir gan solījums tās par 15% samazināt), neliekas svarīgi. Aktualitāti ir ieguvusi sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecība, par kuru kā investors interesējas arī Krievija. Lai izvairītos no tā pārvēršanās par vēl vienu Gazprom ceļu uz ES un trīs Baltijas valstu savstarpējo konkurenci, būtu jārūpējas par vienota Baltijas termināļa celtniecību.
Pateicoties atbilstībai ES 2020, Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānam un citām stratēģijām, ir iespēja pretendēt uz ES finansējumu. Tātad tas būtu ne vien politiski, bet arī ekonomiski atbildīgāks lēmums.
Cīņā par ES enerģijas tirgu Krievija, šķiet, ir gatava ķerties pie «smagās artilērijas». Atklātā konkurence ar ES enerģijas neatkarības kodolu - Nabucco gāzesvadu, veidojot teju identisko South Stream, lai padarītu Nabucco, Krievijas vicepremjera I. Sečina vārdiem, «lieku reizi», apliecina, ka bažas par Maskavas politiku nav maldi. Aktīvi norit arī South Stream brāļa, pretrunīgi vērtētā Nord Stream, būvdarbi, kurā Gazprom pieder 51% akciju.
Krievijas enerģijas ministrs Šmatko apliecinājis, ka Eiropas Komisijā iesniegti Krievijas labojumi Trešajai enerģētikas paketei, iekļaujot izņēmumus attiecībā uz transnacionāliem gāzes cauruļvadiem un izslēdzot «trešo pušu» iejaukšanos darījumos. Komisijas prezidents Ž. M. Barozu atteicās izmaiņas atbalstīt, jo ES direktīva pilnībā atbilst godīga tirgus un Pasaules tirdzniecības organizācijas principiem.
Par politiskās stingrības trūkumu gan liecināja izvairīšanās no cilvēktiesību tēmas, kā arī fakts, ka žurnālisti Putinam drīkstēja uzdot vien dažus, ar šīm tēmām nesaistītus jautājumus. Starp ES un Krieviju samita rezultātā ir noslēgtas četras vienošanās, tostarp par brīdināšanas mehānisma izveidi par piegādes problēmām. V. Jazovs tikmēr uzsver, ka Trešās enerģētikas paketes dēļ Gazprom nāktos pārvērtēt gāzes piegādes līgumus ar ES.
Pārrunās ar ES pārstāvjiem Putins izteica cerību, ka ES enerģētikas pakete «nestāsies ceļā» Nord Stream veiksmīgai darbībai, un vienlaikus aktīvi iestājās par līguma noslēgšanu par Krievijas gāzes piegādi ES līdz pat 2050. gadam. Citiem vārdiem sakot, - ES ieslēgšanu Gazprom skavās par spīti enerģētikas paketēm un plānotu piegādes diversifikāciju.
Barozu savukārt atzīmēja: «Daudzas ES industrijas darbojas, pateicoties Krievijas gāzei, taču mēs par to maksājam, un maksājam labi.» Varbūt tomēr - pārāk labi?