Viņš informēja, ka rosinās šo jautājumu skatīt rītdienas Ministru kabineta sēdē.
Kā ziņots, Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka airBaltic ir izdevies piesaistīt finanšu investoru no Vācijas, kas ir gatavs investēt lidsabiedrībā aptuveni 50 miljonus eiro. Esot parakstīts nodomu protokols. Investora vārdu vēl nevarot atklāt konfidencialitātes noteikumu dēļ. Darījuma sagatavošanā iesaistīts respektabls juridisks birojs un auditorfirma, kā arī kāda Latvijas banka. Kopumā plānots kompānijas kapitālā ieguldīt 120-130 miljonus eiro - gan no valsts kā akcionāra, gan no investora puses. Valsts varētu ieguldīt ap 80 miljoniem eiro.
Kā sacīja Krastiņš, ja SM neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju.
Tikmēr Matīss pēc šī paziņojuma medijiem skaidroja, ka potenciālais investors tiek pārbaudīts un nekādu lēmumu vēl nav. Matīss arī uzsvēra, ka ir pāragri runāt par valsts iespējamiem papildu ieguldījumiem kompānijā. "Valsts airBaltic jau ir ieguldījusi 100 miljonus eiro. Jautājums - cik gatavs ir ieguldīt investors un kāda ir tālākā stratēģija?" sacīja ministrs.
"Prudentia runā valdības vārdā un būtībā ar šo gadījumu šantažē valdību. Nākamajā valdības sēdē rosināšu pārskatīt sadarbības mandātu, jo kopš 2011.gada, kopš sākta sadarbība, šāds gadījums vēl nebija bijis. Tiek apdraudēts lidmašīnu iegādes līgums, turklāt neviens iepriekš nav brīdinājis, ka valstij varētu nākties maksāt 80 miljonus eiro," Latvijas Televīzijai sacīja Matīss.
Tāpat politiķis atzina, ka saistībā ar notiekošo amatu varētu zaudēt "kāds no lidsabiedrības vadības". "Valsts kapitāldaļu turētājam esmu uzdevis vērtēt "airBaltic" valdes un padomes darbību gan kontekstā ar iepriekš notikušo Bombardier lidmašīnu iegādi, gan arī ar šo darījumu. Nav izslēgts, ka kāds var zaudēt amatu," norādīja Matīss.
LTV vēsta, ka iespējamais investors iepriekš esot bijis saistīts gan ar sankcijām pakļauto Krievijas "Vņešekonom banku", gan citiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecināti rietumvalstu ierobežojumi. Ar investoru esot parakstīts nodomu protokols par kompānijas akciju iegādi un tam dota ekskluzivitāte attiecībā pret citiem pretendentiem. Pats pirkšanas līgums varētu tikt parakstīts tuvāko nedēļu laikā.
Kā ziņots, SM jau 2012.gadā laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicēja sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā airBaltic līdz 50% mīnus vienu akciju. Savukārt Prudentia jau no 2010.gada sniedz konsultācijas valstij airBaltic jautājumos, arī par investora piesaisti.
Satiksmes ministrs iepriekš informēja, ka airBaltic investora meklējumos notiek sarunas ar diviem avionozares uzņēmumiem, kā arī tiek vērtētas iespējas uzņēmumā iesaistīties visām trim Baltijas valstīm. Matīss jūlija beigās airBaltic investoru meklējumus raksturoja kā aktīvus, kas pašlaik nonākuši reālu pārrunu fāzē. Pēc ministra vārdiem, aviokompānijas attīstībai esot "divi, varētu teikt, trīs" scenāriji. Pirmie divi scenāriji ir saistīti ar privātu investoru piesaisti airBaltic, bet trešais variants saistās ar jau izskanējušo iespēju, ka Latvijas aviokompānijā varētu iesaistīties arī pārējās divas Baltijas valstis.
Ministrs atlikušo divu privāto iespējamo investoru vārdus nenosauca, bet raksturoja, ka abi ir aviācijas nozares uzņēmumi, viens no tiem esot tepat no Eiropas, bet otrs esot tālāks. Tieši sarunas ar aviokompānijām esot pavirzījušās tālāk nekā sarunas ar Baltijas valstīm par kopīgu saimniekošanu airBaltic, stāstīja Matīss un uzsvēra, ka abi sarunu virzieni neizslēdz viens otru, proti, ka varētu tikt gan piesaistīts privātais investors, gan arī Baltijas valstis varētu kopīgi piedalīties uzņēmumā, kontrolējot 50% plus vienu balsi.
Kā ziņots, kopš 2008.gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Eiropas Komisija (EK) 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
2011.gada nogalē pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% airBaltic akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks un Taurus Asset Management Fund Limited. Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.