Mēneša laikā dzēsts jau 51 kūlas ugunsgrēks

Lielākās degšanas platības konstatētas Liepājas–Ventspils autoceļa 56 km (10 000 m2), Liepājā, Atmodas bulvārī (2000 m2), Olaines pagastā pie dzelzceļa stacijas Baloži (1500 m2) un Jelgavā, Loka maģistrālē (5000 m2). Kūlas ugunsgrēki svētdien dzēsti arī Tukumā, Ludzā, Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Daugavpilī, Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, Salaspilī un Rīgā. VUGD atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan līdzcilvēku īpašumu un pat dzīvību. Kaut gan pēdējos gados kūlas ugunsgrēkos cilvēki nav gājuši bojā, tomēr ir liels skaits cietušo. Saskaņā ar VUGD statistiku pērn šajos ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki, taču faktiskais skaits ir lielāks, jo nereti cilvēki kūlas ugunsgrēku pašu spēkiem ir nodzēsuši un ugunsdzēsēju palīdzība vairs nav nepieciešama, taču pēc tam griezušies pie mediķiem, jo gūti pat tik nopietni apdegumi, ka jāārstējas slimnīcā. Pērno zāli dedzina tikai tajās vietās, kur nav sakopts un rudenī nav nopļauts. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas, uzsver VUGD. Latvijā ir plašas teritorijas, kurās zemes īpašnieki pastāvīgi nedzīvo un gadiem neliekas zinis par savu īpašumu. Šādās teritorijās kūlas ugunsgrēki notiek lielās platībās, apdraudot arī kaimiņu īpašumu vai tuvumā esošos mežus. Ik gadus daudz kūlas ugunsgrēku reģistrēts arī pilsētās. Kaut gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija. Kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu ir atkarīgs no dabas apstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku sezona nav ilga. Ja ilgstoši nav lijis un ir vēss, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri izmet pa logu nenodzēstus izsmēķus. Savukārt sabiedrībā vēl joprojām pastāv viedoklis, ka kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. Kūlas dedzināšana un līdumu līšana gan nav gluži viens un tas pats. Turklāt jāatceras, ka senatnē viena no lielākajām vērtībām bija tieši zeme un cilvēki apstrādāja to pilnībā, bet lopi tika ganīti pa mežmalām un grāvmalām, kur zemi nebija iespējams apstrādāt. Tādēļ diez vai kādam arī latviešu folklorā izdosies atrast tādu vārdu kā kūla.