Šīs spēles spēlētājus un spēkiem, kuriem viņš nelaikā varētu būt šķērsojis ceļu, Miķelsons nenosauca, tomēr pieļāva, ka šajā lietā varētu būt iejaukti gan lielo austrumu kaimiņu - Krievijas, gan arī citu Baltijas un Ziemeļvalstu enerģētikas tirgu dalībnieki.
Viņaprāt, šī "milžu cīņa", kurai viņš "pagadījies pa ceļam", ir tikai un vienīgi par tirgus daļu Baltijā un Skandināvijā. "Latvenergo" šāda līmeņa tirgum ir maziņš spēlētājs, salīdzinot ar Krievijas un skandināvu tirgus dalībniekiem, bet esam samērojami ar igauņiem un lietuviešiem, sacīja Miķelsons, atzīstot, ka, iespējams, kādam nav paticis tas, ka Latvija spēj ne tikai ražot un pārdot elektroenerģiju, bet arī spēj sevi apgādāt pilnībā, tādejādi izslēdzot iespējamību noteikt elektrības cenas Latvijā no ārpuses.
Viņš rēķinās, ka izmeklēšana un tiesvedība šajā lietā prasīs vairākus gadus. Tā kā vienīgais viņa darbības ierobežojums ir liegums strādāt "Latvenergo" vai tā saistītajos uzņēmumos, tad Miķelsons pieļauj, ka varētu atgriezties privātajā biznesā.
Savukārt intervijā raidījumam LNT ziņas Miķelsons atzina, ka pieļauj
iespēju, ka viņa aizturēšanā KNAB rīkojies pēc politiska pasūtījuma,
bet kā interesēs – to viņš nekomentēja.
Pēc nokļūšanās brīvībā KNAB noteiktos ierobežojumus viņš nekomentēja, vien atzina, ka daļa no tiem bijusi absurda un par dažu atcelšanu esot izdevies vienoties. Piemēram, absurds, viņaprāt, bijis aizliegums tikties ar bijušajiem darbiniekiem. “Kopumā valstī ir aptuveni 4700 darbinieku uz šo brīdi, ir ārkārtīgi grūti zināt, kurā brīdī kādu no viņiem es varētu satikt,” teica Miķelsons.
Jautāts par izskanējušo Latvenergo privatizācijas versiju, Miķelsons atzina, ka privatizācija ir viens no uzņēmuma riskiem. "Jo brīdī, kad būs jāatdod Starptautiskajam valūtas fondam, Pasaules bankai un citiem aizdevējiem nauda, tā būs kaut kur jāņem, no gaisa tā nenokritīs un vai varēsim nopelnīt, to mēs nezinām. Līdz ar to tas ir risks un mana personīgā pārliecība, ka mums prasīs kaut ko pārdot. Par to liecina pasaules bankas prezidenta skaidrie mājieni presē, ka uz privatizāciju ir jāiet" teica Miķelsons. Viņš gan atzina, ka ne jau «privātās rokas» esot tas ļaunākais. Svarīgāk esot tas, kam "tas aktīvs pieder – mums vai kādam citam, kam pilnīgi vienalga, kas šajā valstī notiek".
Jautāts, kas viņaprāt, turpmāk notiks ar Latvenergo, Miķelsons norādīja, ka uzņēmums turpinās attīstīties, jo vadības maiņa šo procesu neapturēšot.
Komentējot izsludināto konkursu par jaunu Latvenergo vadītāju, Miķelsons teica, ka izlasot konkursa nosacījumus, viņam esot "diezgan skaidra bilde, kāda šī kandidatūra varētu būt". Konkrēts piemērs viņam esot, bet to viņš nenosaca, sakot, ka “nav pārāk daudz uzņēmumu Latvijā, kurā ir 500 cilvēku, tad ir jābūt maģistra grādam konkrētās inženierzinātnēs vai vadībā, un tad, ja mēs paskatamies, kas mums šajā plejādē ir, kuri gribētu mainīt darbavietu vai kuriem darba pašlaik nav, tad tā izvēle nav pārāk liela". Par būtisku faktoru viņš nosauca atalgojumu, kurš esot neadekvāti zems šim amatam un būšot grūti atrast kādu, kas uz to parakstīsies.
(papildināta no 6.rindkopas)