Pašlaik NA par dalību kampaņā pirms februārī gaidāmā referenduma, kurā balsstiesīgajiem iedzīvotājiem būs iespēja paust savu viedokli par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, vēl nav spriedusi.
Dzintars gan pauda atbalstu šādas kampaņas rīkošanu, jo - ja iepriekšējos mēnešos tikuši ieguldīti "ārvalstu līdzekļi", lai aģitētu pret Latvijas valsti, tad tai ir pienākums aizstāvēt savu informatīvo telpu ar saviem līdzekļiem, taču kampaņas rīkošanai izmantojamajai naudas summai "jābūt samērīgai un stingri reglamentētai," viņš teica.
Nākamajā gadā NA vēlas turpināt cītīgi virzīt izglītības latviskošanas iniciatīvas, sākot ar nodarbībām bērnudārzā valsts valodā un izglītības sistēmā kopumā. Apvienība sekos līdzi ar izglītību saistītiem likumprojektiem un iesniegs priekšlikumus, kas vērsti uz izglītības latviskošanu kopumā, pastāstīja Dzintars.
Jau vēstīts, ka Vienotības priekšsēdētāja un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa atbalsta valsts apmaksātas kampaņas rīkošanu, lai pilsoņus aicinātu piedalīties gaidāmajā referendumā, kurā būs jābalso, vai piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu, un lūgs juristiem izvērtēt iespēju šim mērķim izmantot valsts budžeta līdzekļus.
Savukārt biedrība Dzimtā valoda sola vākt parastus par Saeimas atlaišanu, ja tiks pieņemts lēmums par valsts naudu īstenot krievu valodas referenduma antikampaņu.
Vēstīts arī, ka provizoriski ir savākts nepieciešamais parakstu skaits Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, un par to notiks referendums nākamā gada sākumā.