Šodien notika pirmā grupas sēde, taču tajā tika spriests tikai par
budžeta veidošanas principiem, nevis par konkrētiem soļiem, teica
V.Dombrovskis. Viņš pavēstīja, ka valdības pārstāvji kopā ar sociālajiem
partneriem vienojušies rūpīgi izvērtēt ministriju bāzes izdevumus,
piesaistot attiecīgas nozares ekspertus. Tiks meklētas arī iespējas
palielināt ieņēmumus — gan, iespējams, caur nodokļu paaugstināšanu, gan
caur ekonomikas sildīšanas pasākumiem. Nopietnākas reformas, veidojot
nākamā gada budžetu, tikšot veiktas veselības un izglītības jomā.
«Visvājākais mūsu sabiedrotais ir laiks, jo ir daudz jautājumu, uz
kuriem jārod atbildes,» uzsvēra Latvijas darba devēju konfederācijas
ģenerāldirektore Elīna Egle. Nākamā gada budžetu Saeimā plānots iesniegt 1.oktobrī.
Kā informē premjera preses sekretāre Līga Krapāne, tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par turpmāko grupas darba organizāciju, mērķiem un metodikām īstermiņa uzdevuma – 2010.gada budžeta projekta izstrādāšanai un ilgtermiņa uzdevuma – 2012.gada budžeta ar 3% deficītu no IKP sasniegšanai. Grupas dalībnieki pārrunāja arī iespējamās metodikas, kas būtu izmantojamas budžeta sastādīšanā, lai nonāktu pie reālām strukturālajām reformām, kas ilgtermiņā veicina budžeta deficīta samazināšanos un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu.
Par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem grupas darbībā tās dalībnieki uzskata risinājumu meklējumus budžeta ieņēmumu daļas palielināšanai, lai turpmākā budžeta izstrādāšanas pieeja pamatos atšķirtos no līdzšinējās, kad īsā laika posmā bija jāveic ievērojams deficīta samazinājums ar mērķi izpildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus, lai novērstu valsts maksātnespēju.
Grupas dalībnieki bija vienisprātis, ka viens no galvenajiem veiksmīgas sadarbības stūrakmeņiem ir vienota izpratne un vienota pieeja līdzšinējo budžeta izdevumu analizēšanai nozaru griezumā, pieaicinot arī konkrēto nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvjus Vienlaikus tika izteikts ierosinājums, ka, analizējot nodokļu politikas jautājumus, būtu nepieciešams izmantot modelēšanas pieeju, lai izprastu, kā izmaiņas nodokļu politikā var ietekmēt uzņēmējdarbības vidi un konkrētu biznesu.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas piedāvājumu reformu vadības grupas dalībnieki saņems informāciju par valsts konsolidētā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem atbilstoši funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām, kā arī par valsts speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām par laika posmu no 2004.gada. Tāpat grupas rīcībā tiks nodota informācija par kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, valsts konsolidētā budžeta izdevumiem un centrālās valdības parādu. Vienlaikus Finanšu ministrija gatavo informāciju par nodokļu politikas izmaiņām valstī, par fondiem pa nozarēm un gadiem, par nodarbinātajiem valsts pārvaldes iestādēs un atlīdzību.
Paredzēts, ka jau 10.jūlijā ministrijas iesniegs Finanšu ministrijai strukturālo reformu ieviešanas plānu, bet Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavos un iesniegs valdībā ziņojumu par ministriju centrālā aparāta nodarbināto skaita samazinājumu vidēji par 30% un par valsts aģentūru skaita samazināšanu par 50%. 14.jūlija Ministru kabineta sēdē šis ziņojums tiks izskatīts.
Reformu vadības grupā iekļauti finanšu ministrs Einars Repše, LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Guntis Bērziņš, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LTRK valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme – Grende, LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, LDDK viceprezidents Vasilijs Meļņiks, LTRK valdes loceklis Daniels Pavļuts, LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane.