Notikumi pēc referenduma varētu attīstīties pēc dažādiem scenārijiem atkarībā no tā, kāds būs balsojuma rezultāts. Ja referendumā Satversmes grozījumu projektu būs atbalstījusi vismaz puse balsstiesīgo jeb 756 378 vēlētāji, tie stāsies spēkā tūlīt, kad tiks apstiprināti referenduma rezultāti, tātad pēc divām nedēļām. Tas nozīmēs, ka liela daļa vēlētāju ir neapmierināti ar pašreizējo Saeimas darbu, saka Jaunā laika (JL) valdes priekšsēde Solvita Āboltiņa. Viņa uzskata, ka tādā gadījumā V.Zatleram jāatlaiž Saeima. Ja V.Zatlers to nedarīs, JL ir gatavs sākt parakstu vākšanu par esošās Saeimas atlaišanu. LSDSP ģenerālsekretārs Ansis Dobelis uzsver — ja V.Zatlers nerīkosies, sociāldemokrāti pievienosies parakstu vācējiem.
Atturīgāks ir Saskaņas centra valdes priekšsēdis Nils Ušakovs, kurš norāda — pagaidām esošās Saeimas atlaišana neesot partijas darba kārtībā, jo partijas mērķis ir panākt, lai vēlētājiem tiktu dotas tiesības atlaist parlamentu, cerot, ka tādā gadījumā Saeima sāks strādāt efektīvāk. Arī referenduma iniciatori Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Dienai jau norādījusi — ja Satversmes grozījumi stāsies spēkā, arodbiedrības vēl nerosinās Saeimas atlaišanu.
Pirms referendums nav pagājis, Valsts prezidents neielaidīsies spekulācijās par to, kā būtu, ja būtu, saka viņa preses sekretāre Inta Lase. Taču viņa nenoliedz, ka jebkurā gadījumā V.Zatlers Saeimai adresēs arī savu Satversmes grozījumu projektu, kas izstrādāts, balstoties uz viņa paspārnē darbojušās Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) secinājumiem. Proti, komisija atbalsta Saeimas atlaišanas regulējuma maiņu, taču kritiski vērtē referendumam nodotos Satversmes grozījumus, kas, piemēram, radot risku atkārtoti rosināt parlamenta atlaišanu īsā laikā vairākas reizes pēc kārtas un paredzot pārāk zemu vēlētāju skaita slieksni Saeimas atlaišanai. Tāpat KTK iesaka noteikt skaidru finansēšanas regulējumu attiecībā uz aģitāciju. Savukārt priekšlikumus attiecībā uz Satversmes grozīšanu, lai paplašinātu Valsts prezidenta pilnvaras Saeimas atlaišanā, V.Zatlers Saeimā iesniedzis jūnija sākumā, saka I.Lase.
Koalīcijas partiju pārstāvji Dienai pauž gatavību referenduma neizdošanās gadījumā diskutēt par tautas tiesībām atlaist Saeimu. Tam jānotiek "profesionālā un mierīgā atmosfērā", saka Tautas partijas priekšsēdis Aigars Kalvītis. Principu, ka tautai vajag paredzēt tiesības atlaist parlamentu, nenoraida arī grozījumu projektu daudz kritizējušais Saeimas priekšsēdis Gundars Daudze (ZZS), taču vispirms esot "septiņreiz jāizmēra" un jāsaprot, kāpēc šādas kārtības nav citās Eiropas valstīs. Taču viņš uzsver, ka Satversme jāgroza tā, lai tas būtu spēkā tikai pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, tad likumdevējiem nebūšot jālemj par sevi. Savukārt LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdis Andris Bērziņš norāda — ja referendumā būs kvorums, tad neatkarīgi no balsojuma rezultāta Saeima vairs neko nevarēs mainīt.
Pat ja referendumā nebūs kvoruma, bet ieradīsies ievērojams skaits pilsoņu, tas liecinās, ka tauta ir neapmierināta ar Saeimu un V.Zatleram tā ir jāatlaiž, uzskata S.Āboltiņa. A.Kalvītis tam nepiekrīt, uzsverot, ka cilvēki nav iedziļinājušies Satversmes grozījumos un jau sestdien balsos par 9.Saeimas atlaišanu. "Ja kvorums netiek savākts, vairākums grib saglabāt šo Saeimu," saka A.Kalvītis.
Pēc CVK vadītāja Arņa Cimdara teiktā, pirmie provizoriskie referenduma rezultāti būs zināmi sestdienas vakarā plkst.23, bet ap plkst.1 naktī tiks ziņots par galīgajiem provizoriskajiem rezultātiem. Dažu attālāko iecirkņu rezultāti ārvalstīs gan noskaidrosies uz rīta pusi svētdien. Oficiālie tautas nobalsošanas rezultāti tiks apkopoti divās nedēļās.