Ar aicinājumu balsot par šādiem grozījumiem Saeimā uzstājās PS deputāte Ilma Čepāne, norādot, ka tādējādi deputāti sabiedrības priekšā rīkotos atklāti un godīgi, tiktu novērsta arī liekulība. I.Čepāne arī uzsvēra, ka daudzās valstīs ir dažādas prakses, kā izraugās ģenerālprokuroru. Viņasprāt, atklāts balsojums par prokuroru nodrošinās, ka procesi, kā tiek apstiprināts ģenerālprokurors, ir atklāti.Pret debatēs uzstājās Dzintars Rasnačs, kurš uzsvēra, ka nevajag vienam cilvēkam piemērot konkrētu likumu.Diskusiju par atklātu balsojumu, Saeimai vēlot prokuroru, raisīja fakts, ka šopavasar beidzas ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pilnvaras un Saeimai būs jālemj par jaunu ģenerālprokuroru. Kandidātus izraugās un Saeimai iesniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājs, patlaban - Ivars Bičkovičs. J.Maizītis ir apstiprinājis, ka ir gatavs kandidēt trešo reizi uz šo amatu. Janvāra sākumā ar mudinājumu rīkot atklātu ģenerālprokurora ievēlēšanu raidījumā Nekā personīga klajā nāca eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Koalīcijas lielākās partijas, kuru vidū sākotnēji bija arī JL, neredzēja pamatu atsaukties šim ierosinājumam.
Bažas par to, ka aizklātā balsojumā deputātu izvēle var tikt ietekmēta, radās, pērn Saeimai lemjot par Administratīvās rajona tiesas Māra Vīganta iecelšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā. M.Vīgants bija viens no tiesnešiem, kurš pieņēma lēmumu par drošības
līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Ventspils mēram Aivaram
Lembergam. Saeimas balsojums, kas bija aizklāts, bija negatīvs,un Saeimas kuluāros bija izskanējusi informācija, ka Zaļo un zemnieku
savienība (ZZS) pirms balsojuma neoficiāli uzrunāja vairākus frakciju
deputātus, lai tie neatbalstītu M.Vīganta kandidatūru. Oficiāla apstiprinājuma gan šādai informācijai nebija.