Nevis Zatlers, bet Spurdziņš nosēdināja TP un JL pie viena galda
Pavērsiena punkts
Valsts prezidents V.Zatlers pirms valdības ārkārtas sēdes, kas otrdien bija sasaukta pēc viņa iniciatīvas, izteica cerību, ka valdība no šīs sēdes varētu iznākt kā vienota komanda. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) Dienai atzina, ka viņš melotu, ja teiktu, ka pēc valdības ārkārtas sēdes kaut kas būtu mainījies, taču JL un TP līderu tikšanos gan varot uzskatīt par pavērsiena punktu, "lai šī komanda kļūtu stiprāka". Tikšanās notika pēc TP iniciatīvas kā atbildes reakcija uz JL jau vairākkārt iepriekš raidītajiem signāliem, ka tāda būtu vēlama, lai pārtrauktu neveiksmīgo komunikāciju ar mediju starpniecību.
Neoficiāli ir zināms, ka TP vadību uz šādu sarunu ir pamudinājis viņu kolēģis Oskars Spurdziņš, kurš arī Dienai atzina — šis ir brīdis, kad vairāk nekā jebkad ir vajadzīga vienotība koalīcijā, lai pieņemtu nākamā gada valsts budžetu. "Tautas partija un Jaunais laiks ir atslēgas partijas, starp kurām pat nav lielu pretrunu, tāpēc ir svarīgi meklēt kopsaucējus," atzina O.Spurdziņš. TP sarunās, kas notika kādā Vecrīgas kafejnīcā, pārstāvēja M.Segliņš, frakcijas vadītāja Vineta Muižniece un viņas vietnieks Vents Armands Krauklis, bet Jauno laiku — tā priekšsēde Solvita Āboltiņa, frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un A.Kampars. Tiesa, kā JL liels svars ir premjeram Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Einaram Repšem, tā Tautas partijā — tās dibinātājam Andrim Šķēlem, abas puses cer, ka šo cilvēku nepiedalīšanās sarunā nevarētu būt iemesls jaunām pretrunām.
Vērtē arī prezidentu
Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas sasauktajā valdības ārkārtas sēdē otrdien nepiedalījās trīs TP ministri. Tieslietu ministrs M.Segliņš Dienai atzina, ka šo atvaļinājumu viņš esot ieplānojis jau pirms pusgada, lai dotos uz kādu pasākumu ārpus valsts. To, ka arī pašvaldību ministrs E.Zalāns ir atvaļinājumā, viņš uzzinājis lidmašīnā. Valdības ārkārtas sēde, kuru vadīja Valsts prezidents, bija laba iespēja sabiedrībai izvērtēt ministru piedāvājumu un arī rīcībspēju. Pēc vairāku ekspertu domām, tas bijis tās galvenais ieguvums. Vairāki koalīcijas politiķi atzina, ka tā ir bijusi iespēja sabiedrībai izvērtēt arī Valsts prezidenta kompetenci, un esot jāatzīst, ka uz finanšu ministra E.Repšes fona, jo viņam piemīt dotumi precīzi formulēt savu domu, prezidenta sēdes vadīšana tik gludi neesot izskatījusies.
Prezidenta mērķis bija pasteidzināt valdību veikt strukturālās reformas un nekavēties ar nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanu. Šo pamudinājumu valdībai varēja dot arī parlaments, jo Valsts prezidenta iesaistīšanos jau var uztvert kā īpašu situāciju. Uz jautājumu, vai nebija iespējams izvairīties no Valsts prezidenta iesaistīšanās, ja parlaments būtu prasīgāks pret paša apstiprināto valdību, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) diplomātiski atbildēja: "Satversme nosaka prezidentam tiesības ierosināt valdības un Saeimas ārkārtas sēdes, un viņš savas tiesības ir izmantojis." Sēdi pilnībā G.?Daudze tālrādē nebija skatījies — viņaprāt, katra diskusija ir pozitīva, bet "sausais atlikums" neesot jūtams.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.