Postimees raksta, ka pirms trim nedēļām lielā gāzes vada ceļā Gotlandes salā Slitā jau atklāta ostas piestātne, kas apkalpos gāzes vada transporta kuģus, tās izveidi finansējis koncerns Nord Stream. Ostas rekonstrukcijas izmaksājusi 100 miljonus zviedru kronu.
Par ostas celtniecību ieinteresējušies igauņi tāpēc, ka šajā vietā atradās igauņu un latviešu bēgļu memoriālās plāksnes, kas arī mūsdienās atgādināja par 1944.gada rudeni, kad 10 000 Baltijas valstu bēgļu ieradās Gotlandē, bēgot no padomju karaspēka. Memoriālās plāksnes esot traucējušas rekonstrukcijas darbiem un vienubrīd pat neesot bijis zināms, kur celtniecības laikā tās atrodas. Pēc tam noskaidrojies, ka plāksnes ievietotas Jūras muzejā, kas atrodas ostas līča pretējā pusē.
Muzeja darbinieki līdzās tam no vecās ostas akmeņiem atjaunojuši pateicīgo latviešu un igauņu monumentu. Kā Postimees izteikusies Gotlandes igauņu kopienas pārstāve Rīna Nodapera, šajā vietā tagad varēs atcerēties tās 1944.gada vētrainās rudens naktis, kad te ieradās bēgļi. «Taču ostas piestātnes celtniecību šajā vietā igauņiem un latviešiem vēlreiz nācās simboliski pārdzīvot kā bēgšanu no krieviem,» teica kopienas pārstāve.
Nord Stream celtniecības dēļ Gotlandē pārvietota latviešu un igauņu bēgļu piemiņas plāksne
Gotlandes salā latviešiem un igauņiem vēlreiz nācies simboliski bēgt no Krievijas, šodien raksta igauņu avīze Postimees. Iemesls tam ir jaunas ostas piestātnes celtniecība, kas paredzēta starptautiskajam gāzes vadam Nord Stream. Šīs celtniecības dēļ Baltijas valstu bēgļu piemiņas plāksne, ko pateicībā par uzņemšanu Zviedrijā 1944.gadā, uzlikuši bēgļi, tikusi «deportēta».
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.