Novadus radina pie reformas

Tajā pašā laikā viens no piedāvātajiem variantiem, kas paredz modeli ar 49 novadiem un deviņām lielajām pilsētām, viņaprāt, "neiztur nekādu kritiku, jo tas ir tas pats Sprūdža projekts bez pamatojuma". Otrs modelis paredz veidot 29 sadarbības teritorijas, kuru ietvaros pašvaldības var arī brīvprātīgi apvienoties, trešdien lasāms laikrakstā Diena.Taču uz jautājumu, kas notiks ar reģionālo līmeni, Kučinskis atbildi nesaņēma. Komisijai ir jāatsāk skatīt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, no kura ir svītrotas otrā līmeņa - apriņķa - pašvaldības, un tā gaida no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, ko likt to vietā un kādu VARAM redz tagadējo piecu plānošanas reģionu nākotni. Uz jautājumu, cik ilgs laiks ministrijai vēl nepieciešams, lai šādu priekšlikumu sagatavotu, Gerhards neatbildēja. Kučinskis Dienai atzina, ka komisija vēlas beidzot sagatavot likumprojektu izskatīšanai 2. lasījumā. Ņemot vērā Gerharda jaunās iniciatīvas, projektā varētu noteikt piedāvātās reformas grafiku un deleģēt jaunās novadu kartes sagatavošanu. Šajā likumā paredzēts arī dot iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, kas pašlaik nekur nav noteikts.Par nepieciešamību samazināt novadu skaitu jau pirms pāris gadiem runāja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (toreiz Reformu partija), bet viņam nebija pat paša partijas atbalsta. Gerhardu atbalsta ne tikai Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), bet arī Vienotība, kura sestdien domes sēdē lems par jauna novadu modeļa sagatavošanu, - partijas mērķis ir panākt, lai valsts simtgadi 2018. gadā Latvija sagaida ar stipriem novadiem. VARAM ierosina reformu īstenot reizē ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. No ministra teiktā var saprast, ka ierosinājums par 49 novadiem un deviņām lielajām pilsētām radies Nacionālās apvienības iekšējās diskusijās. Konkurentiem ir iespaids, ka NA ir centusies apsteigt Vienotību. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir daudz rezervētāka pret kolēģu iniciatīvām reformēt novadus.Administratīvi teritoriālās reformas otrā kārta ir nepieciešama, jo novadi ir ļoti atšķirīgi arī iedzīvotāju skaita ziņā - no 1000 iedzīvotājiem mazākajā pašvaldībā līdz 34 000 lielā novadā. Īstenojot valsts pārvaldes decentralizāciju, daļa pašvaldību nebūs spējīgas pārņemt valsts deleģētās funkcijas, komisijas sēdē skaidroja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze. Viņa norādīja, ka ir virkne pašvaldību, kuras spēj nodrošināt funkciju izpildi, pateicoties finanšu izlīdzināšanas fonda atbalstam, bet tām nav līdzekļu attīstībai. Reformu paredzēts īstenot pietiekami ilgā laikā, kurā plānotas arī konsultācijas ar pašvaldībām, - to gaitā karti būs iespējams precizēt, un sarunas varētu ilgt līdz 2018. gadam. Līdz 2020. gada otrajai pusei Saeimai būtu jāpieņem likums, lai pašvaldību vēlēšanas varētu notikt jaunajos novados.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 7.oktobra, numurā!