Opozīcija necer uz referendumu, parakstu vākšanas mērķis – novilcināt laiku

Jāatgādina, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir izsludinājusi parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā par pašvaldībām. Parakstu vākšana notiks no 2020. gada 16. janvāra līdz 14. februārim. Lai sarīkotu referendumu par šiem jautājumiem, jāsavāc viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojušo jeb 154 868 vēlētāju paraksti. Nodokļu maksātājiem šis pasākums izmaksās teju miljonu eiro. 

Opozīcija savas aktivitātes sāka pēc tam, kad Saeima plenārsēdē nolēma izskatīt minētos likumprojektus un par tiem arī nobalsoja, lai gan atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma tos nevirzīt izskatīšanai parlamentā. Opozīcija uzsver, ka Saeimai nav tiesību saskaņā ar Kārtības rulli skatīt likumprojektus, kurus nevirza atbildīgā komisija. Līdz ar to Saeimas rīcība un pozitīvais balsojums no opozīcijas puses tika uztverta kā Satversmei neatbilstoša rīcība. 

To par antikonstitucionālu gan neuzskata nedz pozīcija, nedz konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, norādot, ka Saeimai ir tiesības skatīt likumprojektu, ja visus ar to saistītos priekšlikumus atbildīgā komisija ir izskatījusi un sniegusi savus atzinumus, taču likumprojektu nevirza politisku iemeslu dēļ. 

Valsts prezidents Egils Levits pretēji opozīcijas cerībām likumprojektus nevis atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, bet tos apturēja. Tad arī tika ierosināta parakstu vākšana par referenduma rīkošanu. 

Partijas Saskaņa vadītājs Jānis Urbanovičs Dienai atzīst, ka nepieciešamais parakstu skaits mēneša laikā, visticamāk, netiks savākts. Viņš uzskata, ka par iztērēto naudu atbildība esot jāuzņemas koalīcijai, kas ar savu rīcību to izprovocēja. "Uz parakstu vākšanu par referenduma rīkošanu nevar raudzīties aritmētiski, vērtējot, cik naudas tam iztērēts. Tā ir opozīcijas atbilde uz to, ka koalīcija grib nozagt valsti," pauž Urbanovičs. Taujāts, ko dod šāds "šāviens tukšumā", politiķis teic, ka arī tā esot koalīcijas atbildība, jo neesot opozīcijai atstājusi citu iespēju. Savukārt par to, kādēļ opozīcija neizmantoja daudz lētāku iespēju un nevērsās Satversmes tiesā, ja jau reiz ir pārliecība, ka Saeimas vairākums rīkojies antikonstitucionāli, Saskaņas līderis bilst – tas ir pārāk garš un lēns process.