Opozīcijai atšķirīgi viedokļi par lēmumu 4,3 miljonus piešķirt Turcijai bēgļu uzturēšanai

Politiķis piebilda, ka tas, ka Turcijai ir viena no stiprākajām armijām starp NATO dalībvalstīm, apliecina, ka šī valsts nav nemaz tik nabadzīga. Agešins arī norādīja, ka bēgļu plūsmas problēmu risināšana būtu jāuzņemas tiem, kas esot izraisījuši krīzi reģionā, - vairākām lielvalstīm, tostarp ASV.Arī partijas No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba norādīja, ka politiskais spēks nav bijis iesaistīts sarunās par lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā. Līdz ar to kārtējo reizi jāsecina, ka valdošie rīkojas nožēlojami, uzskatot, ka par jautājumiem ir jālemj tikai koalīcijai un nav jāiesaista opozīcijas partijas. Politiķe arī brīnās par valdību, kura norādījusi, ka trūkst naudas izglītībai un veselības aprūpei, taču pēkšņi spēj atrast 4,3 miljonus eiro - šāda situācija nevairojot uzticību valsts varai. Sudraba norādīja, ka NSL saprot, ka ir svarīgi risināt problēmu, taču šajā gadījumā politiskā spēka rīcībā nav informācijas, kā Turcijai paredzētie līdzekļi tiks izlietoti. Politiķe piebilda, ka pirmkārt līdzekļi ir jānovirza cīņai ar bēgļu plūsmas cēloņiem.Latvijas Reģionu apvienība (LRA) šo jautājumu nav apspriedusi, taču LRA līderis Mārtiņš Bondars pozitīvi raugās uz lēmumu par atbalstu finanšu līdzekļu piešķiršanai Turcijai, jo tas dos iespēju nepalielināt uz Eiropu plūstošo patvēruma meklētāju skaitu. Tajā pašā laikā valdībai ir nepieciešams nodrošināt Latvijas ārējās robežas atbilstību "cietās robežas" standartiem, kas nozīmētu, ka tā būtu slēgta un patvēruma meklētājus un imigrantus būtu iespējams uzņemt atbilstoši noteiktai kārtībai ar tiesībsargājošo iestāžu atbalstu, norādīja politiķis.Jau ziņots, ka valdība šodien atbalstīja 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanai. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.Kozlovskis atzina, ka Latvijai vēlamāk būtu, ja šī summa tiktu maksāta 2017.gadā. Par to gan vēl jāpanāk vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK). Tāpat ir jāpanāk vienošanās par maksāšanas grafiku - vai šī naudas summa tiks samaksāta vienā reizē vai ik pa noteiktam laika periodam, klāstīja Kozlovskis. Latvija vēlētos, lai tiktu atbalstīts otrais variants.Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.