"Mums jāmēģina apvienot šīs divas "sērojošās puses", jo gan tie, kas cīnījās Vācijas pusē, gan tie, kas cīnījās Krievijas pusē, bijuši upuri. Nav jēgas noliegt prieku par to, ka karš ir beidzies, tāpat nav jēgas liegt cieņu upuriem, neatkarīgi no tā, kurā frontes pusē šie cilvēki ir krituši," uzskata Pabriks.
Viņš arī norāda, ka latviešu medijiem šoreiz bijusi ļoti iecietīga attieksme pret 9.maija svinībām. "Savā ziņā tā ir iešana no viena grāvja otrā," sacīja Pabriks, norādot, ka nav ticis pienācīgi atspoguļots Otrā pasaules kara piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos.
"Lielākā problēma ir tā, ka mēs vienmēr 9.maiju esam saistījuši ne tik daudz ar Otrā pasaules kara beigām, cik ar pēc tam sekojošo Padomju okupācijas režīmu," atzīmē Pabriks. "Medijiem jāmēģina palīdzēt sabiedrībai šīs divas lietas sabalansēt - lai krievi neredzētu nacistus tajos cilvēkos, kas iet uz Lesteni, kuri savukārt tajos, kas svin 9.maiju, neredzētu okupantus," uzsver Pabriks.
"Nenoliedzami lielu lomu spēlē arī tas, ka tuvojas vēlēšanas un "Saskaņas centrs" ir uzvarējis Rīgā, kas varbūt liek pārorientēties arī daļai latviešu sabiedrības," norāda Pabriks.
Arī Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva un Valsts Domes vicespīkera Vladimira Žirinovska šonedēļ izskanējošie Staļina režīma nosodījumi vērtējami kopplānā ar to, ka panākts progress ar Poliju attiecībā uz Katiņu.
"Šo soli Latvijai nevajadzētu novērtēt par zemu. Gan Žirinovska, gan Medvedeva nosodījums Staļinam un atseviišķi pozitīvi teikumi par Latviju un Baltiju ir jānovērtē," uzskata Pabriks.