A.Pabriks norādīja, ka tieši sauszemes spēki sniedz vislielāko ieguldījumu starptautiskajās operācijās, tādēļ ir ļoti būtiski uzlabot ekipējumu un bruņojumu, lai karavīri būtu pēc iespējas labāk sagatavoti šādiem uzdevumiem.
Reģionālā līmenī A.Pabriks iecerējis stiprināt Baltijas valstu bruņotajiem spēku integrāciju, kā arī strādāt pie pirmo kopīgo iepirkumu veikšanas Baltijas valstu armiju vajadzībām, kas varētu mazināt korupcijas riskus un samazināt izmaksas. Tāpat nepieciešams veicināt ciešāku Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību.
Savukārt starptautiskā līmenī aizsardzības ministrs vēlas nostiprināt Latvijas ietekmi ES un NATO, sekmējot Latvijas aizsardzības speciālistu kandidēšanu uz atbildīgiem amatiem. Tāpat viņš iecerējis nodrošināt NATO valstu gaisa patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā arī pēc 2014.gada un veikt priekšdarbus sekmīgai Latvijas karavīru iziešanai no Afganistānas.
Par šobrīd svarīgāko problēmu aizsardzības nozarē A.Pabriks uzskata ierobežoto budžetu, jo aizsardzības nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi procentuāli lielāko samazinājumu. Nākamā gada aizsardzības nozares budžets nedrīkst būt zemāks par 1% no IKP, jo Latvija jau šobrīd ir saņēmusi kritiskus komentārus no starptautiskajiem partneriem. Tālāka budžeta samazināšana atstātu iespaidu arī uz reālām kaujas spējām, kas nav pieļaujams.
Kā vēstīts, premjerministra V.Dombrovska trešajā valdībā aizsardzības ministrs būs Artis Pabriks (Vienotība), ārlietu ministrs – Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs – Daniels Pavļuts, finanšu ministrs – Andris Vilks (Vienotība), iekšlietu ministrs – Rihards Kozlovskis (ZRP), izglītības un zinātnes ministrs – Roberts Ķīlis, kultūras ministre – Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK), labklājības ministre – Ilze Viņķele (Vienotība), satiksmes ministrs – Aivis Ronis, tieslietu ministrs – Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), veselības ministre – Ingrīda Circene (Vienotība), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Edmunds Sprūdžs (ZRP), bet zemkopības ministre – Laimdota Straujuma.