Kultūras mantojuma, tostarp sakrālā, saglabāšanas programmai valsts budžetā šogad kopumā atvēlēts aptuveni miljons eiro. Atbalsts tiek gaidīts arī no Eiropas Savienības fondiem, paredzot līdz 2027. gadam šai jomai piesaistīt 8,7 miljonus eiro, no kuriem ne mazāk kā 1,3 miljoni būtu nacionālais (pašvaldību) līdzfinansējums. No šīs summas plānots novirzīt naudu vienam objektam katrā plānošanas reģionā. Tāpat sava artava tiks no energoefektivitātes uzlabošanas projektiem paredzētā, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda. Vēl papildus iezīmēti 2,3 miljoni eiro, kurus plānots iegūt liela mēroga projektiem no jaunās iniciatīvas – Senatnes loterijas.
Vajadzētu vismaz 2 miljonus
Valsts finansējums kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmai atvēlēti 550 000 eiro – tie lielākoties ir neliela mēroga projekti ar rekonstrukcijas un izpētes elementiem. Pērn finansējumu šim mērķim saņēma 53 kultūras objekti, no tiem 30 – sakrālie. Gandrīz tikpat liela summa šogad atvēlēta sakrālā mantojuma (baznīcas sastāda 4% no kultūras pieminekļiem) saglabāšanai, lai gan pieprasīti tika 7 miljoni eiro – kopumā 92 objektiem: 50 Latvijas evaņģēliski luteriskajām baznīcām (LELB), 18 – katoļu, 10 – pareizticīgo, 13 – vecticībnieku, vienam – anglikāņu dievnamam. Papildus šim finansējumam ik gadu ar valdības lēmumu tiek piešķirts atbalsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 2024. gadā tādi bija pieci, piemēram, Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcai – 375 456 eiro, Krustpils baznīcai – 400 000, Aglonas bazilikai svētceļnieku komunikācijas centram – 359 798, Rīgas Domam šķērsjoma jumta nomaiņai pēc vētras – 157 162 eiro. Savukārt no Valsts kultūrkapitāla programmas konkursu ietvaros sakrālā mantojuma objektiem tika piešķirti 181 107 eiro (pieprasīti bija 278 032 eiro), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja kultūras ministres padomniece publiskās pārvaldes un attīstības projektu jautājumos Signe Grūbe.
LELB Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš uzsvēra, ka no sakrālā mantojuma saglabāšanas programmas cerēts krietni vairāk, nevis tikai pusmiljons eiro. Vienubrīd tā sasniedza miljonu, nu atkal ir atkritusi atpakaļ. Līdz šim tika aptverti 24% no vajadzībām, tagad tie sarukuši līdz 7%. Jurģis Klotiņš (NA) rosināja Kultūras ministrijas (KM) bāzes izdevumos atvēlēt šai jomai ja ne 4 miljonus eiro ik gadu, tad 2 miljonus noteikti. KM piekrita, ka summa ir pārāk niecīga, lai apmierinātu pieprasījumus, taču šobrīd nav iespējams to palielināt.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 15. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40