Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 17.maija vēstulē ir lūgusi Ministru kabinetu izvērtēt iespēju piešķirt papildu finansējumu 2017.gadam no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem komisijas izstrādātā likumprojekta Grozījumi Ārstniecības likumā izpildes nodrošināšanai, kas paredz pakāpenisku pagarinātā normālā darba laika atcelšanu sākot no 2017.gada 1.jūlija.
Šodien valdībā atbalstītajā FM atbildes vēstules projektā teikts, ka, izprotot minētā jautājuma nozīmīgumu un to, ka nepieciešams rast steidzamu risinājumu, vienlaikus ievērojot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktās prasības, Ministru kabinets pilnībā atbalsta, ka no 2017.gada 1.jūlija tiek samazināts pagarinātā normālā darba laika apjoms nedēļā līdz 55 stundām, vienlaikus nosakot koeficientu 1,1 apmērā par tām pagarinātā normālā darba laika stundām, kas tiek strādātas virs normālā darba laika.
Minētā pasākuma īstenošanai 2017.gadam Ministru kabinets plāno nodrošinās papildu finansējumu līdz diviem miljoniem eiro no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, vienlaikus palielinot Veselības ministrijas (VM) budžeta bāzes izdevumus 2018.gadam un turpmākajiem gadiem līdz četriem miljoniem eiro.
Ņemot vērā to, ka precīziem finansiālās ietekmes aprēķiniem ir nepieciešams saņemt no ārstniecības iestādēm papildu informāciju, tad VM, iesniedzot uz Ministru kabineta sēdi pieprasījumu finansējuma pārdalei no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, to precizēs atbilstoši faktiski nepieciešamajam finanšu apmēram.
FM arī norāda, ka jautājumu par turpmāku pakāpenisku atteikšanos no Ārstniecības likumā minētā pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, Ministru kabinets risinās likumprojekta Par valsts budžetu 2018.gadam un likumprojekta Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam sagatavošanas procesā, iesniedzot attiecīgus grozījumus Ārstniecības likumā 2018.gada valsts budžeta likumprojektu paketē.
Līdz ar to tiks nodrošināts, ka, gatavojot nākamā gada budžetu un nākamo vidējā termiņa budžeta ietvaru, budžeta sabalansēšana notiek kopējā budžeta sagatavošanas procesā, neizraisot apstiprinātā valsts budžeta deficīta palielinājumu.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija vienojās atbalstīt darba grupas izstrādāto likumprojektu par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.
Līdz ar to likumprojekts būs jāvērtē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kas varēs lemt par tā virzību izskatīšanai parlamenta sēdē. Apakškomisijas balsojumā likumprojektu atbalstīja pieci no sešiem klātesošiem deputātiem, bet Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) balsojumā atturējās, jo uzskata, ka nepieciešams straujāks situācijas risinājums.
Tāpat ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome lēma aicināt veselības aprūpes darbiniekus brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija līdz 31.jūlijam.
Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 27 miljoni eiro.
Iepriekš Finanšu ministrija (FM) norādīja, ka 2017. un 2018.gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu. FM rosināja likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.