Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka pamatjautājums ir, vai uzņēmums ir dzīvotspējīgs un vai pašreizējais akcionārs ir gatavs tajā ieguldīt līdzekļus. Saskaņā ar medijos vēstīto lielākais akcionārs gadā no Liepājas metalurga ir saņēmis vienu miljonu latu un viņam situācijas risināšanā būtu jāiesaistās ar saviem finanšu līdzekļiem. Tādā veidā tiktu dots pozitīvs signāls potenciālajiem investoriem.
Kā norāda Dombrovskis, nepieciešams arī pārliecināt aizdevēju Itālijas banku UniCredit S.p.A par kredīta pārstrukturēšanu. Par valsts iespējām finansiāli palīdzēt viedoklis ir jāprasa finanšu ministram Andrim Vilkam (V), skaidroja Dombrovskis. Jāņemot vērā, ka Eiropas Savienībā ir ļoti ierobežotas iespējas palīdzēt uzņēmējiem un to var paveikt tikai ar radošu pieeju.
Vienotības parlamenta frakcijas vadītājs un Tautsaimniecības komisijas deputāts Dzintars Zaķis uzskata, ka patlaban pats galvenais esot pašiem akcionāriem parūpēties par to, lai šis uzņēmums turpmāk atgūtu savu veiktspēju. Zaķis piebilst, ka akcionāri ir ļoti turīgi cilvēki, un viņu turība lielā mērā veidojusies ar šī uzņēmuma palīdzību, un viņiem jāiesaistās, lai savu uzņēmumu savestu kārtībā. Tātad vispirms esot jāsagaida akcionāru rīcība un tad jāvērtē iespējama valsts iesaiste šajā jautājumā. Vienlaikus Zaķis pauda cerību, ka maksimālais, kā valstij vajadzētu iesaistīties, būtu, piemēram, atliktie maksājumi par rēķiniem vai kas tamlīdzīgs, bet papildu līdzekļus no valsts šī kapitālsabiedrība neprasīs.
Neatkarīgais deputāts un Tautsaimniecības komisijas loceklis Klāvs Olšteins norāda, ka valstij, paredzot maksimāli draudzīgus nosacījumus, ir jāpalīdz uzņēmumam atrast investors, kas būtu gatavs tajā ieguldīt līdzekļus. Taču, ja to neizdodas paveikt, tad valstij nevajadzētu ieguldīt savas finanses, uzskata neatkarīgie deputāti.
Visi iespējamie lēmumi saistībā ar Liepājas metalurgu būs sāpīgi un, pēc Olšteina domām, tiem atbilst izteikums "griez, kurā pirkstā gribi, - sāpēs". Ņemot vērā valsts iespējamo ieguldījumu investora piesaistīšanā un jau iepriekš sniegtās garantijas, Latvijai pienāktos iegūt īpašumā daļu no uzņēmuma, neieguldot papildu līdzekļus no valsts budžeta. Taču gadījumā, ja investors netiek atrasts, kompānijas pastāvēšana ir uz jautājuma zīmes. Īstenojoties šādam scenārijam, uzņēmuma darbiniekiem saskaņā ar likumu pienāksies pabalsti, un politiķiem būtu jādomā, kādā veidā strādniekiem palīdzēt pārorientēt savas prasmes uz citām nozarēm, skaidroja neatkarīgais deputāts.
Arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka patlaban ir jāsagaida akcionāru redzējums, jo pašreizējā situācija ir tikai sekas tam, ko nevar uzskatīt par gādīga saimnieka rīcību, un valsts šādu redzējumu akcionāru vietā nevar dot.
Arī viņš pauda viedokli, ka valsts budžeta līdzekļu ieguldīšana ir pēdējais, kas patlaban būtu jādara šajā situācijā.
Jau ziņots, ka uzņēmuma Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs šodien paziņoja, ka uzņēmums nespēs veikt kārtējo maksājumu Itālijas bankai UniCredit S.p.A 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 latu apmērā. Kredīta maksājums uzņēmumam jāveic divas reizes gadā. Līdz šim visus maksājumus Liepājas metalurgs ir veicis, taču pašreizējā smagajā finanšu situācijā tas, visdrīzāk, būs jādara Valsts kasei.
Liepājas metalurgs pašlaik strādā pie izmaksu samazināšanas plāna. Plānots par 8-10% samazināt darbinieku skaitu. Štatu samazināšana skars arī administrācijas darbiniekus, ne tikai cehu strādniekus. Katras uzņēmuma struktūrvienības vadītājam jāiesniedz savi priekšlikumi par darbinieku skaita samazināšanu.
Liepājas metalurgs līdz 15.aprīlim apturējis pamatražošanu. Atsākot ražošanu, uzņēmums aprīlī plāno strādāt ar 30% jaudu.
Otrdien izplatītā paziņojumā Liepājas metalurgs izteica cerību, ka Ministru kabinets atradīs iespēju atbalstīt īslaicīgās grūtībās nonākušo uzņēmumu, tā 2300 darbiniekus rūpnīcā un ap 15 000 strādājošo kopā saistītajos uzņēmumos. Šo cilvēku darbs uzņēmumam ļauj nodrošināt gada apgrozījumu 430 miljoni eiro (301 miljons latu), eksporta apjomu 98% apmērā un 2012.gadā nodokļos samaksātos 9,4 miljonus latu.
Nozare.lv jau ziņoja, ka saskaņā ar audita ziņojumu uzņēmums ir tuvu maksātnespējai, kā arī tam ir būtiskas likviditātes problēmas. Auditora Ernst&Young veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu Liepājas metalurgā 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.
Liepājas metalurgam aprīlī jāveic kārtējais maksājums Itālijas bankai UniCredit S.p.A 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 latu apmērā. Ņemot vērā, ka finanšu grūtībās nonākušais uzņēmums aprīlī nespēs veikt kārtējo valsts galvotā kredīta maksājumu, to uzņēmuma vietā veiks Valsts kase.
Liepājas metalurga lielākais akcionārs ir Sergejs Zaharjins.
(ziņa papildināta ar 7.,8. rindkopu)