Pats svarīgākais darbs, viņaprāt, ir tautas izaugsme, un saistībā ar to viņš pieminēja izglītību un veselības aprūpi. Viņš uzsvēra, ka neviena Latvijas augstskola nav pasaules labāko 1000-niekā. Latvijā izglītības ministra darba novērtējumā noteikti ir jābūt komponentei – vai Latvijas Universitāte ir vismaz Eiropas 100 labāko augstskolu sarakstā, uzskata politiķis. Runājot par veselības aprūpes jomu, viņš atzina, ka tajā gan pastāv pacientu pateicības, gan izsaimnieko valsts budžeta naudu. Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka cilvēkiem arī pašiem jāuzņemas atbildība par savu veselību.Otrs svarīgais darbs, viņaprāt, ir ražošanas attīstība. A.Šķēle uzskata, ka nozares, kuru potenciāls ir izmantots nepilnīgi, lai arī devums gala produktu eksportā ir visaugstākais, ir lauksaimniecība un mežsaimniecība. Savukārt farmācija, koksnes ķīmija, bioķīmija un precīzās zinātnes, pēc politiķa domām, ir jomas, kurās Latvijai ir intelektuāls potenciāls. Runājot par enerģētiku, viņš pauda viedokli, ka ir svarīga labi integrēta Latvijas energoapgādes sistēma, savienojumu tīkls ar Skandināviju, Krieviju, Baltkrieviju un caur Lietuvu ar Poliju. Pēc viņa domām, būtu rūpīgi izveramas gāzes apgādes papildiespējas, attīstot Latvijas pašapgādes līmeni.Pievēršoties finansēm, viņš pauda viedokli, ka tagad ir ejams ceļš uz ekonomikas stimulēšanu. Kā uzskata A.Šķēle, daudz pareizāk un pašapzinīgāk būtu Latvijai kļūt par vislabvēlīgāko zemi ES nodokļu ziņā. Tāpat, viņaprāt, uz terminētu periodu, piemēram, pieciem gadiem, jāizveido viegli lietojama sistēma mikro uzņēmumiem. Viņaprāt, samazinot nodokļu likmes var iekasēt vairāk valsts budžetā. Kā konkrētu piemēru viņš minēja pievienotās vērtības nodokļa likmes pazemināšanu.Tāpat A.Šķēle paziņoja, ka sabalansēts budžets ir jāpieņem jau 2011.gadā. Viņš apgalvoja, ka, būdams Ministru prezidents, mācētu to izdarīt.A.Šķēle arī atzina, ka šobrīd ir kļuvis skeptisks par devalvācijas ātru efektu - saprotot, ka budžets tiks pieņemts tāds, kādu to prasa Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).Piektais politiķa minētais darbs bija valsts pārvaldes sakārtošana. Viņaprāt, svarīgākā loma ir jāatvēl reģionu līmenim, kurā jābūt integrētai novadu un valsts administratīvai pārvaldei.
Norādot, ka par sabrauktu ezīti vairs nerunāšot, A.Šķēle paziņoja, ka "mums jāpalīdz Ministru prezidentam [Valdim] Dombrovskim iet tālāk un neiekrist aizā, pat ja viņa izvēlētais ceļš nav taisnākais un ātrākais ceļš uz pārticību".
Viņaprāt, šobrīd Latvijas nācija ir "atkal jāmobilizē jaunam darba cēlienam". "Bet cilvēkus var motivēt darbam, ja tie redz tam jēgu. Jēgu dzīvot Latvijā, strādāt, maksāt nodokļus, laist bērnus pasaulē, krāt pensijai un arī saviem mazbērniem. Kad tam zūd jēga, tad zūd vēlme sevi šeit pilnveidot un attīstīt." Viņaprāt, milzu atbildība par pašreizējo sabiedrības emocionālo stāvokli jāuzņemas politiķiem.
"Kļuva skaidrs, ka šo valdību vada ekonomikas apskatnieks, nevis valsts līderis. Cilvēkus pārņēma bezcerība," ar šādiem vārdiem A.Šķēle savukārt raksturoja situāciju, kad premjers [Valdis Dombrovskis] šovasar teicis, ka krīzes zemākais punkts jau ir sasniegts. "Ticība tam zuda, kad šāds pat apgalvojums sekoja pēc mēneša, pēc trim un pēc pieciem... " komentēja politiķis.
A.Šķēle arī minēja, ka Latvija 175 valstu izlasē ir 15.vietā pasaulē preses brīvības ziņā, un varētu domāt, ka Latvijā tad jābūt pašapziņas un atbildības pilnai sabiedrībai. Taču tā neesot. Viņaprāt, ir nācijas augšanas problēmas. "Kādas? Latvijas iedzīvotāji ir vispesimistiskākie Eiropas Savienībā. 9 no 10 Latvijas iedzīvotājiem uzskata valdību par korupcijā slīgstošiem vadītājiem. Nācijai trūkst mērķtiecības un piesardzīga optimisma."
Viņš arī uzskata, ka šobrīd liela daļa Latvijas pilsoņu savu viedokli vairs neveido paši, bet gan to pērk avīžu slejās un TV dzeltenajās reportāžās, kas, viņaprāt, pilnīgi nomākušas nopietnāku analīzi. A.Šķēle kritizēja arī politisko eliti, kas par valsts kopīgo mērķu izpratni iedomājoties tikai vēlēšanu kontekstā, ejot pie tautas pēc mandāta. Savukārt pārējā elites daļa izsmejot šos mandāta lūdzējus par it kā amorāli pavadīto iepriekšējo dzīves posmu.
Lielu daļu uzrunas TP dibinātājs veltīja arī situācijai partijā. A.Šķēle TP līderus salīdzināja ar Latvijas basketbola zvaigznēm, "kuriem pašu individualitāte ir šķitusi svarīgāka par komandas sniegumu". "Kur palikusi TP spēja radīt savu piedāvājumu, to aizstāvēt un par to pārliecināt politiskos partnerus? Kur zudusi spēja brīvi debatēt jebkurā politiskā jautājumā? Jautāšu tiešāk – kāpēc TP savu politisko dienaskārtību skata tikai caur konkrētā brīža vai konkrētās problēmas īslaicīga izdevīguma prizmu? Kādēļ?? Tādēļ, ka mūsu līderi savus personīgos panākumus pieņēma kā pašsaprotamus," teica politiķis.
Viņš pauda viedokli, ka ministri bieži vien ir tikai sava resora pārstāvji, bet Ministru kabineta dienas kārtības nepārzināšana ir kļuvusi par akceptētu normu, līdz ar to Latvijas mēroga politikas faktiski nav. A.Šķēle atzina, ka partijas vadība savulaik ir pieļāvusi rupjas kļūdas, virzot ministru amatos cilvēkus, neizvērtējot viņu profesionālās spējas. Taču, tāpat kā mandātu var piešķirt, to var arī paņemt atpakaļ, teica politiķis.
A.Šķēle arī kritizēja līdzšinējo TP vadību, norādot, ka tā vairs nedzirdēja ierindas biedru vairākuma viedokli. "Viedokli, kurā ir sāpe par Latviju. Par depresīvu, demoralizētu, nemotivētu un sašķeltu nāciju. Mēs visi esam šīs nācijas ierindas biedri. Mūsu katra atsevišķā sāpe veido visas Latvijas sāpi," klāstīja politiķis.
"Tautas partija ir lielu izmaiņu priekšā. Būs partijas rindu tīrīšana. Pārāk daudz ap mūsu ozoliem un liepām ir saradies mazvērtīgas audzes," paziņoja A.Šķēle, izraisot klātesošo aplausus.
Aplausi TP dibinātāja runas laikā izskanēja vairākkārt, un arī pēc tās beigām kongresa dalībnieki cēlās kājās un skaļi aplaudēja.
(pievienots VIDEO labajā pusē)