Pašreizējā tiesībsarga Romāna Apsīša pilnvaras beigsies 28.februārī. Līdz jauna tiesībsarga ievēlēšanai, amata pienākumus veiks viņa vietnieks. Patlaban formāli panākta vienošanās, ka abas valdību veidojošās partijas šonedēļ nosauks vienu kopīgu kandidātu. ZZS jau iepriekš norādīja, ka Vienotība savu augstāko amatpersonu limitu paguvusi izsmelt. Un tas nozīmē, ka to, kādam būt nākamajam Tiesībsargam, visdrīzāk noteiks ZZS simpātijas.
Pagājušajā nedēļā izskanēja pieļāvums, ka tiesībsarga amatam virzīs bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu, tomēr viņš no šī piedāvājuma atteicies. Savukārt bieži pieminēta kā potenciālā kandidāte amatam, Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede augstajam amatam uzrunāta tikai pagājušās nedēļas beigās, tomēr arī viņa no piedāvājuma kandidēt atteicās.
I. Circene neslēpa, ka tieši aizklātais balsojums ir galvenais šķērslis, kāpēc profesionāļi ar labu reputāciju nevēlas kandidēt. “Deputātu liekulības dēļ cilvēki nevēlas sevi pakļaut šai procedūrai, jo nav pārliecināti, ka viņus ievēlēs,” tā I. Circene.
Komisijas vadītāja atklāja, ka viņai ir zināmi daži iespējamie kandidāti, taču viņi nevēlas sevi atklāt, jo balsojums ir necaurspīdīgs. “Tie ir juristi, augstskolu pasniedzēji, cilvēki ar pieredzi cilvēktiesību jomā,” stāsta deputāte.
Viņa informē, ka pašlaik valdības koalīcijā notiek sarunas par tiesībsarga kandidātu. “Šonedēļ mēs vēlamies kopā ar ZZS nonākt pie kompromisa,” pastāstīja I. Circene.
Komentējot pašreizējā tiesībsarga Romāna Apsīša pienesumu tiesiskas valsts veidošanā, I. Circene atzīst, ka pastāv risks – apstiprinot amatā profesionāli ar labu reputāciju, diemžēl iespējama situācija, ka viņš neveiks visas tās funkcijas, kuras no tiesībsarga sagaida sabiedrība.
“Tiesībsargam vajadzētu ne tikai atbildēt uz iesniegumiem, bet arī būt par cilvēktiesību simbolu mūsu valstī, norādot likumdevējam uz nepilnībām likumos, sevišķi attiecībā uz labu valsts pārvaldi. Šoreiz mēs to nesagaidījām. Ombudsmens ir vairāk simboliska institūcija, te runa arī par personības starojumu,” skaidro komisijas vadītāja.
“Manuprāt, Saeimai vispirms būtu jāmaina likumdošana, atceļot aizklātos balsojumus par amatpersonām un tikai tad jāķeras pie tiesībsarga meklējumiem, uzskata kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība). Tas ļautu atrast Tiesībsargu ar nevainojamu reputāciju, kas rūpētos par cilvēktiesībām un labu valsts pārvaldību.
“Par spīti mēģinājumiem atrast piemērotu kandidātu amatam, publiskajā telpā nav izskanējis pārliecinoša kandidāta vārds, kurš turklāt būtu piekritis kandidēt,” tā ministre.
“Manuprāt, Saeimas līdzšinējie balsojumi, kad parlaments, aizklāti balsojot, izgāza piemērotus kandidātus, piemēram, Jāni Maizīti, Māri Vīgantu un Andreju Judinu, nerada uzticību. Aizklātais balsojums ļauj triumfēt politiskām manipulācijām un neliek deputātiem būt atbildīgiem par savu balsojumu,” norāda S. Ēlerte.
Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieks Andrejs Judins pamato, ka piemēroti cilvēki amatam nepiesakās, jo ir liels risks, ka kompetentais profesionālis būs skaļi pateicis, ka vēlas ieņemt tiesībsarga amatu, taču Saeima viņu pat nevērtēs.
“Tiesībsargs Latvijā nepilda savas funkcijas pilnā apjomā. Latvijā, ja prokuratūra un tiesa nepilda nepalīdz, tad cilvēks vēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Taču vajadzētu vērsties pie tiesībsarga, kā to sekmīgi dara citur pasaulē,” skaidro krimināltiesību eksperts.
Viņš norāda, ka pašreiz tiesībsarga prestižs Latvijā nav augsts. Lielā mērā pie tā vainojams tiesībsarga iecelšanas mehānisms un pašas institūcijas līdz šim vājais darbs.
“Mūsu cilvēki ombudsmenu neuztver nopietni. Svarīgi, lai nākamajam kandidātam būtu nopietns akadēmiskais pamats un gaiša galva, kas var uzstādīt augstus standartus tiesībsarga institūcijai,” norāda pētnieks.
“Ja ombudsmena amatā būs cilvēks, kas saprot lietas, mēs visi būsim ieguvēji, jo tā ir institūcija, kas reāli var ietekmēt procesus pozitīvā virzienā,” vērtē pētnieks.
“Politiķu uzvedība, izvēloties tiesībsargu, nav prognozējama, jo viņus nekas nesaista. Patiesībā politiķi neredz jēgu no diskusijas par tiesībsarga kandidātiem, jo būs tā, kā viņi nobalsos. Pašreiz aizklātais balsojums Saeimā nesekmē atlasi. Būtu vajadzīgs konkurss, kas ļautu objektīvi izvērtēt kandidātus,” tā A. Judins.
(papildināts ar S.Ēlertes un A.Judina viedokli)