papildināta - Daudze rosinājumu par prezidenta tiesībām atlaist Saeimu nodēvē par autoritārismu

"Piektā daļa ir visslidenākā. (..) Tas velk uz autoritārismu, kas neatbilst valsts pamatlikuma garam," uzsvēra G.Daudze. Tas nozīmējot vienpersoniska lēmuma pieņemšanu, un deputāts atgādināja negatīvos vēstures piemērus."Nevajag uztaisīt redakciju, ar ko jācīnās paaudžu paaudzēs," teica G.Daudze.Priekšlikums paredz tiesības Valsts prezidentam atlaist parlamentu, "lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā". Kopumā definēti pieci gadījumi, kādos Valsts prezidentam būtu tiesības atlaist Saeimu. Deputāti vēlējās noskaidrot, kas saprotams ar īpaši svarīgiem jautājumiem.Prezidenta kancelejas pārstāve Sandra Kukule paskaidroja, ka tas ir mēģinājums gūt tautas atbalstu jautājumā, par ko politiskās partijas nevar vienoties. Konstitucionālo tiesību eksperts Mārtiņš Mits piebilda, ka jautājumam jābūt ļoti būtiskam, kas atstāj iespaidu uz valsts attīstību, bet par ko politiķi nevar panākt kopsaucēju."Interpretācija par autoritārismu rodas no izpratnes par Saeimas sodīšanu, bet tas ir mehānisms, kā nonākt līdz jaunām vēlēšanām un pāratjaunot mandātu," kritikai atbildēja S.Kukule un uzsvēra, ka piedāvātā redakcija paredz, ka Valsts prezidents pirms šāda lēmuma pieņemšanas konsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu.Viņa sacīja, ka pašlaik Saeimas atlaišanas mehānisms ir smagnējs, jo prasa tautas nobalsošanas sarīkošanu un tas var ievilkties piecu mēnešu garumā.Taču arī Juridiskās komisijas deputāts Ingmārs Čaklais norādīja, ka neizprot situācijas, kurās prezidentam būtu tiesības atlaist Saeimu. Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš teica, ka pašlaik Satversmē netiek runāts par "īpaši svarīgiem jautājumiem" un aicināja padomāt par terminoloģiju.Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš paskaidroja, ka tiesību eksperti nonākuši pie secinājuma, ka nav iespējams izsmeļoši uzskaitīt situācijas parlamenta atlaišanai un tāpēc eksperti piedāvājuši šādu redakciju."Piektais punkts nav ideāls un rada jautājumus, bet tas ir mēģinājums novērst izsmeļoša uzskaitījuma trūkumus. Ja nav izsmeļoša regulējuma, var elastīgāk rīkoties," atzina Kusiņš.Juridiskā komisija nolēma dot divas nedēļas laika Saeimas frakcijām viedokļa formulēšanai par Valsts prezidenta piedāvātajiem Satversmes grozījumiem.Otrdien skatītie Satversmes grozījumi neparedz tautas vēlētu prezidentu, taču Valsts prezidents ir aicinājis komisijā diskutēt par šo jautājumu.Kusiņš aicināja deputātus vispirms diskutēt par būtību un tikai pēc tam vienoties par grozījuma redakciju. "Īpaši par tautas vēlētu prezidentu, jo tas prasīs ļoti pārdomāt visas nianses un varas balansu," uzsvēra jurists.Zatlera rosinātie Satversmes grozījumi nosaka arī to, ka Ministru prezidenta amata kandidātam ar Valsts prezidentu jākonsultējas valdības ministru izvēlē, kā arī paredz ministru zvēresta došanu, ko deputāti arī atzina par vēl diskutējamu jautājumu, vai Valsts prezidents būtu īstais, kam šāds zvērests jāpieņem.Tāpat grozījumi paredz, ka Valsts prezidents izvirza Nacionālo bruņoto spēku komandieri, divus Satversmes tiesas tiesnešus, valsts kontroliera, Tiesībsarga biroja un Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu, bet balso par tiem Saeima.