Tomēr viņš izteica cerību, ka līdz ceturtdienai vienošanās tiks panākta un nevajadzēs pagarināt termiņu, kādā jānosauc tiesībsarga amata kandidāts. "Vārdi ir, bet pagaidām bail teikt," sacīja frakcijas vadītājs.
Vienotības Saeimas frakcija arī trešdien vienojusies, ka tuvākajās dienās iesniegs Saeimas prezidijā likuma grozījumus, lai nākotnē tiesībsargu nosauktu prezidents, bet balsojums par viņu būtu atklāts. Dz.Zaķis uzsvēra, ka šāds balsojums liktu deputātiem daudz atbildīgāk izturēties pret šo procesu un to rūpīgāk apspriest.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka ZZS nav kandidātu un šis jautājums neesot apspriests frakcijas sēdē. "Skatīsimies, ko piedāvās Vienotība," piebilda A.Brigmanis.
A.Brigmanis apliecināja - ja ZZS frakcija vienosies par atbalstu kādam Vienotības izvirzītam kandidātam, tad slēgtajā balsojumā visa frakcija noteikti balsošot par. "Bet par visu balsojumu es nevaru atbildēt," atzina ZZS pārstāvis.
ZZS lēmumu nevirzīt savus kandidātus tiesībsarga amatam viņš nodēvēja par "piesardzīgu taktiku". Brigmanis gan iepriekš medijos teicis, ka Vienotība ir izsmēlusi savu augstāko amatpersonu kandidātu limitu.
Savukārt Vienotības pārstāve Ilma Čepāne pastāstīja, ka viņai kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesorei ir vairāki kolēģi, kurus varētu uzrunāt tiesībsarga amatam, dažiem tas jau esot vaicāts, taču visi atsakoties.
"Viņi negrib to procesu, kad jāstaigā cauri visām frakcijām, kur acīs teic, ka atbalstīs, bet pēc tam tu iznāc tāds kā zaudētājs, jo aizklātā balsojumā tevi neievēlē," paskaidroja I.Čepāne.
Viņasprāt, pašreizējā situācija liecina par nepieciešamību diskutēt par atklātu balsojumu, apstiprinot tiesībsargu, vai arī prezidenta tiesībām nosaukt kandidātu.
Savukārt opozīcijā esošās apvienības Saskaņas centrs frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka apvienībai ir savi kandidāti tiesībsarga amatam, taču pagaidām nav izdevies tos saskaņot ar koalīcijas partijām.
"Ja šim cilvēkam nebūs pietiekama atbalsta, mēs kandidātu nevirzīsim. Vai nu vienosimies ar abām koalīcijas partijām, vai ne ar vienu," sacīja J.Urbanovičs.
Tikmēr opozīcijā esošās apvienības Par labu Latviju pārstāvis Māris Kučinskis pauda viedokli, ka iniciatīvai par tiesībsarga amata kandidātiem būtu jānāk no koalīcijas puses. Tomēr viņa rīcībā neesot informācijas, ka koalīcijai vispār būtu kādi kandidāti šim amatam.
“Ja koalīcijas partijas nevar atrast cilvēku, kam kandidēt, tad problēma varbūt ir pašā institūcijā,” teica M.Kučinskis un piebilda, ka varbūt ir vērts apsvērt Tiesībsarga biroja pārveidošanu atpakaļ Cilvēktiesību biroja līmenī.
Jau vēstīts, ka līdz 10.februārim Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam. Pašreizējam tiesībsargam Romānam Apsītim pilnvaras beigsies 28.februārī. Politiķi līdz šim uzrunājuši gan Augstākās tiesas senatori Jautrīti Briedi un bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Aivaru Endziņu, gan Rīgas Juridiskās augstskolas prorektoru Mārtiņu Mitu, taču viņi nav vēlējušies tikt izvirzīti tiesībsarga amatam.
Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (Vienotība) atzinusi, ka tas, ka vairāki uzrunātie tiesībsarga amata kandidāti atsakās kandidēt uz šo posteni, ir skumjš signāls par uzticību parlamentam.