Jau ziņots, ka piena nozares lauksaimnieki par nozares problēmu cēlonu uzskata zemās piena iepirkuma cenas, kas turpina samazināties. «Produktiem pieklibo konkurētspēja, mārketinga programmas nav efektīvas, ir vesela virkne uzņēmumu, kas ražo līdzīgu produkciju,» piena pārstrādātāju nesagatavotību krīzes apstākļiem _Dienai _iepriekš uzskaitīja Zemnieku Saeimas (ZSA) direktore Rita Sīle.«Realizējot šo ideju, zemnieki varētu kliedēt šaudas, ka piena pārstrādātāji maksā piena produktu cenām veikalā neadekvāti zemu iepirkuma cenu un vai starpnieku — piena pārstrādātāju un tirgotāju — peļņas daļa nav pārāk liela,» uzsver A.Freimanis. Viņaprāt, zemniekiem jākonsolidējas šādai aktivitātei tieši tagad, kad krīzes apstākļos strauji sarūk piena produktu patēriņš. Viņš norāda, ka daudzās vietās Rīgā, piemēram, Vecmīlgrāvī, šāda sistēma jau tiek praktizēta, taču piena produktu tirdzniecībai pa tiešo patērētājam «jāpārtop par kooridinātu kustību — pircēji jāinformē, par cik un kur var iegādāties pienu no zemniekiem, jāveido loģistika».A.Freimanis atzīst, ka tieši organizatoriskā puse varētu radīt lielākos šķēršļus, taču «zemniekiem jāparāda, ka tie spēj būt vienoti arī šādās darbībās, ne tikai protesta akcijās». Viņaprāt, šos sarežģījumus atsvērtu pircēju atsaucība: «Gan cenas, gan solidaritātes dēļ, jo lauki ir etniska latviešu pamatvērtība, un tie ir apdraudēti, cilvēki atbalstītu šo ideju.»«Pērn vasarā zekopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) presē apgalvoja, ka zemnieki var tirgot līdz septiņām tonnām piena, nepērkot īpašu tiešās tirdzniecības kvotu. Kad kārtoju dokumentus, lai varētu arī pats tirgot pienu pa tiešo pircējiem, piena kvotu komisijā to nosauca par muļķībām un lika pirkt kvotu,» klāsta ZSA valdes loceklis Uldis Krievārs. Lai varētu pašam tirgot pienu, zemniekam reizi trīs mēnešos jāpasūta salmonellozes un citas analīzes pienam, par to maksājot 50 latu.«Piena nozares neapskaužamā situācijā nevar vainot pasaules krīzi — ja Latvijā būtu ilgtermiņa, tālredzīga lauksaimniecības politika, mēs šo pārlaistu vieglāk,» _Dienai _saka U.Krievārs. Viņaprāt, patlaban piena nozarē notiekošais ir sekas tagadējā aizsardzības ministra, bet pāris gadu pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), PVD vadītāja Vineta Veldres (TP) «represīvai politikai». Latvijā pielāgojot ES normas, tās esot papildinātas ar pašmāju birokrātiskām prasībām, kas sarežģīja mazo zemnieku darbību, kuru M.Roze dēvē par prioritāti.Lielākā Latvijas piena pārstrādātāja _Rīgas piena kombināta_ (RPK) preses pārstāve Līga Rimšēviča uzsver, ka A.Freimaņa aicinājums ir «mazliet populistisks», jo esot izteikts, nepārzinot situāciju piena tirgū. «Lai varētu tirgot svaigu pienu, ir jāievēro vesels nolikums ar prasībām,» skaidro L.Rimšēviča, piebilstot, ka zemniekiem tirgot pienu pa tiešo pilsētniekiem neļautu PVD. RPK konkurences apstākļus šāds jauninājums gan neietekmētu, pauž L.Rimšēviča. «Būtu dažas zemnieku saimniecības (z/s), kas varētu pildīt PVD nosacījumus, lai pienu tirgotu paši, bet masveidā tas nenotiktu,» lēš L.Rimšēviča.
ZSA par lauku attīstību atbildīgā valdes locekle Maira Dzelzkalēja A.Freimaņa ideju vērtē pozitīvi, taču aicina to skatīt piena sektora kontekstā. «Tas nav risinājums piensaimniecības problēmām, jo dienā zemnieks var iztirgot vienu līdz pusotru tonnu piena, turklāt tas prasa pircēju ieradumu maiņu,» skaidro M.Dzelzkalēja, piebilstot, ka arī neliels šādi realizēta piena apjoms «liktu piena pārstrādātājiem un tirgotājiem pārvērtēt viņu ražošanas izmaksas un uzcenojumu politiku».
Šīs idejas realizēšana jāuzņemas kādam kooperatīvam, uzskata ZSA, savukārt pati organizācija varētu palīdzēt, informējot pircējus par iespējām šādi iegādāties piena produktus. «Liels klupšanas akmens ir tas, ka vairākums zemnieku joprojām nezina, kāda ir procedūra, lai varētu nodarboties ar tiešo tirdzniecību — citu saimniecību pieredze rāda, ka birokrātijai jātērē pāris mēneši,» uzsver M.Dzelzkalēja.
ZSA grasās iniciēt izmaiņas likumos, lai šo procedūru vienkāršotu. Organizācijai kļuvis zināms, ka tikmēr Zemkopības ministrija apspriež iespējas zemnieku produkcijai ieviest vēl jaunas analīzes. «Ministrijai jāveido darba grupa, pieaicinot ZSA un citas organizācijas, kas ikdienā strādā ar šiem jautājumiem, un jāizskata zemnieku prasības, lai saprastu, kas ir lieks,» uzsver M.Dzelzkalēja.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pilnībā atbalsta zemnieku prasības, taču zemkopības ministru Mārtiņu Rozi neplāno atsaukt no amata, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Citādi domā Sabiedrība citai politikai (SCP), kas
pieprasa Ivara Godmaņa valdībai nekavējoties rīkoties, lai stabilizētu
situāciju lauksaimniecībā – vienā no Latvijas vadošajām
tautsaimniecības nozarēm, jo liela daļa saimniecību ir nonākušas uz
bankrota sliekšņa, svētdien izplatītajā paziņojumā vēsta partija.
Jau rakstīts, ka šonedēļ lauksaimnieki Valmierā un Skrundā sāka miermīlīgas protesta akcijas, lai vērstu sabiedrības un valdības uzmanību uz nozares likteni. Zemnieki kritizē M.Rozi par nespēju palīdzēt lauksaimniekiem krīzes situācijā.
(papildināta visa ziņa)