Kriminālprocesus sācis prokurors Agnis Pormalis, norādīts prokuratūras paziņojumā presei.
Jau janvārī prokurors sāka pārbaudi, un tās dēļ aprīlī sākti kriminālprocesi pēc Krimināllikuma par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis uzņēmuma atbildīgs darbinieks, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam, organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm.
Prokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks paskaidroja, ka prokuratūrā neviens ar iesniegumu nebija vērsies un pārbaude tika sākta pēc prokuratūras iniciatīvas.
Atbilstoši aizsargjoslu likumam uzņēmuma - elektrisko tīklu gaisvadu līniju valdītāja - amatpersonu pienākums bija rūpēties par to, lai tiktu izcirsti koki un zari aizsargjoslā, kā arī ārpus aizsargjoslas, ja tie var apdraudēt gaisvadus.
Ja šis ar likumu uzliktais pienākums būtu pienācīgi pildīts, personām - gan juridiskām, gan fiziskām - nebūtu nodarīti zaudējumi, nebūtu bijusi nepieciešamība izsludināt ārkārtas situāciju, secinājusi prokuratūra.
Lēmumi par kriminālprocesu sākšanu pieņemti par notikušo a/s Sadales tīkls Austrumu, Rietumu, Ziemeļu un Ziemeļaustrumu reģionā, un tie pēc piekritības pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai ir nodoti Valsts policijai.
Sadales tīkls ir Latvenergo meitasuzņēmums.
Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis norādīja, ka pašlaik kompānijai vēl nav bijis iespējams sīki iepazīties ar Ģenerālprokuratūras lēmumu, taču viņš uzsvēra, ka energoapgādes traucējumiem ziemā sekoja līdzi visi un radusies situācija tika rūpīgi analizēta. Sadales tīkla darbinieku nolaidību A.Siksnis noliedza.
"Tā bija 30-40 gadu nebijusi situācija mežos," viņš sacīja un paskaidroja, ka uz elektrolīnijām krita daudz garāki koki, salīdzinot ar noteikto aizsargjoslu platumu.
A.Siksnis klāstīja, ka nebija iespējams mežus iztīrīt tā, lai nerastos šāda situācija, jo tā bijusi ārkārtas. "Preventīvus darbus nebūtu iespējams veikt," viņš atzina, sīkāku komentāru solot sniegt vēlāk.
Atbilstoši Kriminālprocesa likumam ikvienai personai, kam elektroapgādes pārrāvumu dēļ ir nodarīts kaitējums, ir tiesības vērsties pie attiecīgā procesa virzītāja un pieteikt kaitējuma apmēru materiālās kompensācijas gūšanai.
Pašlaik ir apkopota informācija par juridiskām un fiziskām personām nodarītajiem zaudējumiem vairāk nekā 130 000 latu apmērā.
Krimināllikums par nolaidību paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.
Jau ziņots, ka ziemā daudzviet Latvijā pēc spēcīgās snigšanas bija lielas problēmas elektroapgādes nodrošināšanā lūzušu koku un citu apstākļu dēļ.