papildināta - Janvārī mazāki gan budžeta ieņēmumi, gan izdevumi

Pēteris Strautiņš, Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts:

Janvāra budžeta dati parāda, ka valstij bankrots nedraud. Lai cik samazinātos ienākumi, izdevumus tā samazinās vēl vairāk. Diemžēl šobrīd citas alternatīvas nav.

Par atsevišķiem nodokļiem runājot, PVN ienākumi parāda, ka patēriņš turpina strauji samazināties.

Nedomāju, ka nozīmīga negatīva ietekme bijusi PVN likmes maiņai, tās paaugstināšanai par trīs procentpunktiem pašai par sevi nevar būt nozīmīgas ietekmes uz patēriņu, vēl jo vairāk tāpēc, ka ekonomikā ir sācies vispārējs deflācijas spiediens un daudzas cenas krīt par spīti PVN likmes kāpumam.

Janvārī un februārī vispārējais cenu līmenis visdrīzāk vēl ir nedaudz pakāpies, taču pavasarī sāksies ilgstošs un dziļš patēriņa cenu kritums. Galvenais patēriņa mazinātājs ir pesimisms un sarūkošie ienākumi. Visu nodokļu ieņēmumus šobrīd var samazināt uzņēmumu finansiālas problēmas, kuru dēļ viņi spiesti atlikt pārskaitījumus valsts kasei. Tāpēc nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus spriedumus, balstoties uz viena mēneša datiem.

Labie speciālā budžeta ieņēmumi apliecina, ka darba tirgum piemīt visai liela inerce, taču bezdarbs neizbēgami turpinās pieaugt. Labie ieņēmumi balstās uz algām, kurus turpina maksāt uzņēmumi un pati valsts, kaut tie šādu algu līmeni vairs diemžēl nevar atļauties. Tieši tas pats attiecas uz uzņēmumu ienākumu nodokli, kura apjomi tiek aprēķināti, balstoties uz iepriekšējo gadu labajiem peļņas datiem. Lielu daļu šādi šobrīd iekasētā valstij neizbēgami nāksies atmaksāt.

2009.gada valsts budžets ir balstīts uz prognozi, ka IKP samazināsies par 5%, bet inflācija būs 5%. Taču šobrīd šķiet, ka IKP samazināsies vismaz par 10%, bet vidējā inflācija būs ap 0%. Tātad katra no šīm neprecizitātēm valsts budžeta ieņēmumu prognozi palielina par apmēram 5%, respektīvi, lai nepārkāptu 5% no IKP budžeta deficīta slieksni, izdevumus nāksies samazināt par vismaz 10%.