Politoloģe Ilga Kreituse:
Nedzirdēju izpratni pat to, ka viņi [valdošās partijas] ar savu rīcību ir līdzatbildīgi par to, kas tagad notiek pie Saeimas [vardarbīgas akcijas]. Pirmkārt, tas rada pārliecību, ka “augšas” nemainīsies un, otrkārt, tā nav pēdējā reize, kad notiek šādas akcijas. Vienīgā cerība, ka Drošības policija var strādāt tā, lai neviens neciestu. Saucot 13.janvāra akciju par vienas partijas akciju, tas bija mēģinājums cilvēkus atturēt no piedalīšanās. Ieguvēji nav ne partijas, pat ne arodbiedrības. Situācija ir tāda, ka cilvēki izteica savu protestu, neskatoties uz to, kas to organizēja. Ja valdība nesapratīs, ka jāmainās, nemieri turpināsies, jo cilvēku situācija, īpaši laukos, ir graujoša.
Domāju, ka tur bija iniciatori, kas veda uz vardarbību, tas ir pūļa efekts, par ko bija jādomā tiem, kas gādā par drošību. Tāpēc ir jāatrod “saucējs” un tas jāizņem arā no pūļa. Rīt no rīta daudziem būs morālās paģiras par to, ko izdarījuši.
Žurnāliste Baiba Strautmane:
“No tā, kas šovakar notiks Doma laukumā ietekmes nebūs nekādas, bet ir jautājums, kas notiek tagad pie Saeimas. Es neaicinu uz vardarbību, bet varbūt, ka neliela viena smalko krēslu sasmērēšana būtu pat lietderīga. Visi uz uz to vien paļaujas, ka latviešu tauta ir miermīlīga tauta, kas labākajās tradīcijās atnāk, padzied, pažēlojas un aiziet mājās.
Protesta akcija Doma laukumā kopumā bija depresīvs pasākums, kad dažādi cilvēki runāja, kas viņus uztrauc. Es biju uz Doma laukumā un tā kopīgā sajūta par to, ko vajadzētu darīt, neradās, jo visiem ir pilnīgi skaidrs, ka, atlaižot Saeimu, nekas labāks nebūs. Saeimas atlaišana ir vismaz kaut kas pie kā pieķerties, bet jēgas no tā nav. Man pašai personīgi bija sajūta, ka nav īsti skaidrs, ko darīt tālāk. Diezgan bezcerīga sajūta. Varbūt, ka reālistiskā lieta ko darīt ir vēlēšanu sistēmas maiņa pirms kādu atlaiž un kādu vēl no jauna, ir jābūvē parlaments un tautas vara uz citiem principiem.”
Socioloģe Brigita Zepa:
Ir parādījušās ekstrēmistiskas grupas, kas iepriekš, iespējams, bija
plānojušas, ka tā uzvedīsies. Ļaunākais ir tas, ka daudzi cilvēki vēro
šo situāciju, tā vietā, lai aizietu prom un nepadarītu šo situāciju
masveidīgu. Cilvēki nesaprot, ka arī sabiedrība var mazināt ekstrēmisma
izplatību. Es biju Doma laukumā un redzēju, ka tur bija ārkārtīgi daudz
jauniešu. Viņi saklausās runas un viņiem liekas, ka viņi var uzvesties
brīvāk, viņi paplašina savas brīvības izpratnes robežas līdz
anarhistiskiem soļiem. Tā ir arī globalizācijas ietekme, vispilgtākais
piemērs ir Grieķija. Latvijā tas nenotiks, līdz tam ir tālu, bet šis
gadījums ir tāds, ka tas bija prognozējams, ka viņi mēģinās to darīt,
tas nav pārsteigums, bet tam nevajadzētu aizēnot milzīgo un nozīmīgo
pasākumu.
Aicinājumu prezidentam ir parakstījušas vismaz 20 sabiedriskas
organizācijas, tāpēc to nevar attiecināt tikai uz partiju [Sabiedrību
citai politikai], lai arī vienmēr kādam ir jābūt, kas aicina, jo
situācija ir tāda, ka nedrīkst sēdēt mājās. Aicinājumā ietvertā prasība
izveidot jaunu vēlēšanu sistēmu ir ļoti svarīgs punkts. Nevis rīt
atlaist Saeimu, bet steidzamības kārtā mainīt vēlēšanu likumu un tikai
pēc tam ir runa par jaunas Saeimas ievēlēšanu.