Perioda pagarināšanu paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi noteikumos par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kuri šodien izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.
Kā uzsver LM, šāda jauna kārtība ir nepieciešama, saskaņojot valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmu ar ekonomiskajām iespējām.
Minēto periodu paredzēts beigt divus mēnešus pirms iestājies apdrošināšanas gadījums. Piemēram, ja personai tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (maternitātes, paternitātes, slimības vai vecāku pabalstu) rodas, sākot no 2010.gada 1.janvāra, tad vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periods valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēra noteikšanai būs no 2008.gada novembra līdz 2009.gada oktobrim, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus, tas ir, 2009.gada novembri un decembri.
Grozījumi noteikumos izstrādāti atbilstoši šī gada 16.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".
Šobrīd darba ņēmējam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēra noteikšanai aprēķina par sešu kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms pabalsta saņemšanas. Grozījumi vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.
Tikmēr E. Repše uzskata, ka bezdarbnieku pabalsta saņemšanas laiks un apjoms būtu jāpārskata samazināšanas virzienā. To viņš atzina Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti", vēsta aģentūra LETA. Viņa skatījumā tas gan ir labklājības ministra kompetencē un ir jāņem vērā arī tiesiskās paļāvības princips, tomēr pabalstu apjoms un saņemšanas termiņš būtu pārskatāms.
"Pašlaik ir vērojama negatīva parādība, ka daudzi augsti kvalificētie bezdarbnieki nemaz nesāk uzreiz meklēt darbu, bet nogaida pilnu bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiku un tikai tad sāk meklēt darbu," savu viedokli pamatoja Repše, norādot, ka arī atsevišķi uzņēmumi noformē savus darbiniekus kā bezdarbniekus, bet patiesībā viņi turpina darbu un vienlaicīgi saņem gan algu, gan pabalstu. Šādas iespējas esot jānovērš, un viens no veidiem esot pabalstu samazināšana. Repše ir pārliecināts, ka tas, ka patlaban bezdarbnieku rindām pievienojas cilvēki no publiskā sektora, esot valstij labi un veselīgi, jo no valsts līdzekļus tērējošā sektora viņi ar laiku pāries ražojošajā sektorā.
(papildināta 1. un pēdējās divas rindkopas)