Ja neapskata kādas sekas varētu būt valstij, mūsu ekonomikai kopumā, mums katram, ja nesalīdzina ar to, tad viss pārējais ir sīkas epizodes, neskatoties ne lielos, ne mazos kontekstus, VK rezultātu par Parex pārņemšanu kritizēja A.Slakteris. Viņš apšaubīja VK kompetenci konkrētajā lietā. A.Slakteris ir pārliecināts, ka valstij zaudējumi nav nodarīti, un 'mēs neesam pieļāvuši nevienu lielu kļūdu".
“Ja paskatāmies, kas tad īsti ir noticis – Latvijas valsts ir starptautiski aizņēmusies pasaulē lētāko naudu no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas par apmēram 3%, un aizdevusi Parex par daudz augstākiem procentiem. Valsts kopumā uz šo brīdi ir nopelnījusi vairākus desmitus miljonus.”
Viņaprāt, valstij “uz šo brīdi” nav nekāds finansiālais zaudējums nodarīts. Pat, ja tiktu pazaudēta valsts ieguldītā nauda Parex bankā, salīdzinot ar trim miljardiem latu zaudējumu, zaudējumi būtu niecīgi, A.Slakteris atsaucās uz Latvijas Bankas datiem, kas notiktu, ja valsts neglābtu Parex.
“Mēs neesam pieļāvuši nevienu lielu kļūdu. Tajā brīdī, kad viss tas notika, es redzēju, kā strādā Latvijas Bankas speciālisti, Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, Finanšu ministrija, valdība strādāja solidāri, lēmumus pieņēma vienbalsīgi, bet izdarīts ir pareizi, protams.”
Viņa versija par Parex pārņemšanu esot "skaidra un saprotama" – valdība nevienu brīdi neesot vēlējusies pārņemt nevienu banku, bet brīdī, kad pasaulē plosījās finanšu krīze, Latvijā bija apdraudētas vairākas bankas. Uz riskantas robežas bija piecas, sacīja A.Slakteris. Pārņemt Parex, vienīgais iemesls bija, lai stabilizētu finanšu sistēmu un tas ir starptautiski atzīts kā veiksmīgs pasākums, pauda bijušais finanšu ministrs. Eiropā tā ir glābtas 39 bankas, viņš norādīja.
Viņš gan atzina, ka pirmajā dienā pēc bankas pārņemšanas aizplūda daudz naudas. Taču nedēļas laikā finanšu sistēma nostabilizējusies un brīžiem bijušas pat “pozitīvas dienas”, tomēr pasaulē situācija attīstījusies tā, kā to nevarēja paredzēt neviens eksperts.
A.Slakteris noliedza, ka valsts glāba bijušos Parex bankas īpašniekus Viktoru Krasovicki un Valēriju Karginu.
“Saprotiet, bankas īpašnieki, protams, centās pasargāt, ko viņi var pasargāt. Latvijas valdība varēja piedāvāt to, ko varēja piedāvāt. Skaidrs, ka viņi pazaudēja banku, sava mūža darbu, katrs pārdeva savas akcijas par vienu latu. Tālākais, atbilstoši likumam. Tajā brīdī banka neko nebija ne noziegusies, ne akcionāri. Tāda bija vienošanās. Viņi piekrita atdot par vienu latu visu, kas viņiem ir.”
Komentējot apjomīgos procentu maksājumus, ko saņem bijušie bankas līdzīpašnieki, A.Slakteris atbildēja: “To jūs tagad esat saskaitījuši. Tajā laikā man par prātā tas nebija. Brīdī, kad notika vienošanās, akcionāriem bija paaugstināti procenti. Sarunās panācām, ka tie tika samazināti uz tirgū esošiem.”
Par tendencioziem viņš novērtēja apgalvojumus par ierobežojumu uzlikšanu noguldījumu izņemšanai salīdzinoši vēlu.
“Nav pamata domāt, ka valsts neatgūs ieguldīto. Atbildību valdība uzņemas, es arī uzņemos. (...) Jebkuri zaudējumi būs ārkārtīgi mazi, salīdzinot ar trīs miljardiem.”
Viņam neesot iebilstams, ka dokumentiem, kas saistīti ar Parex pārņemšanu noņem slepenību, tomēr dokumenti atklājami “ne līdz galam”.
“Tas, kas valstij ir jārūpējas, kad ņem nost slepenības, nedrīkst atklāt līdz galam tos procesus, kā tiek pieņemti lēmumi. Ja vēl kādreiz būs tāda situācija, lai to nevarētu izmantot pret valsti. Tas ir kaulēšanas process, smagu sarunu process. To nedrīkst zināt pretinieki.”
(papildināts viss teksts)