Tad, kad lēmums būs pieņemts, iecerēts sasaukt īpašu preses konference, kurā tiks sniegta ļoti detalizēta informācija gan par aizdevuma struktūru, cik katra puse ieguldīs, gan arī par nosacījumiem, kādi valdībai tiks izvirzīti. Pagaidām SVF aizdevuma summu viņš neatklāja, norādot, ka tā būs kopīga aizdevumu pakete un ka starp potenciālajiem aizdevuma devējiem - Eiropas Komisiju, ziemeļvalstīm un SVF - vēl notiek saskaņošanas procedūras.
K.Rozenbergs atzina, ka Latvijas valdība ir ieguldījusi lielu darbu un ka ir pieņemti ļoti sāpīgi lēmumi. Tomēr, viņaprāt, ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi un krīzi pasaules finanšu tirgū, kas ir ļoti tieši skārusi arī Latviju, šie lēmumi ir neizbēgami. Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā Latvijas budžeta situāciju, ir pilnīgi loģiski, ka bija jānodrošina algu samazināšana un ar patēriņu saistīto nodokļu palielināšana. Vaicāts, vai Latvijas iedzīvotāji pārāk skarbi neizjutīs šīs izmaiņas, viņš atzina, ka iedzīvotāju dzīve tiks ietekmēta, bet pēdējos divos gados dzīve šeit bija ļoti laba.
SVF pārstāvis uzsvēra, ka pasaules ekonomika Latviju skārusi smagāk nekā citas valstis, un, ņemot vērā situāciju, kādā Latvijas valdība līdz ar to ir nonākusi, ir jāsaprot: kaut kas ir jāupurē.
Viņš arī atzinīgi izteicās par diskusiju, kas otrdien notika ar sociālajiem partneriem. SVF tajā mēģināja paskaidrot lēmumus, ko valdība ir pieņēmusi saistībā ar ekonomikas stabilizācijas plānu. Viņš norādīja: ir būtiski, ka valdība stingri pieturēsies pie lata stabilitātes saglabāšanas un nodrošināšanas. K.Rozenbergs arī teica, ka bez algu samazināšanas nevarēja iztikt, jo pēdējos gados tās ir strauji pieaugušas, bet šim kāpumam nesekoja atbilstošs ekonomikas konkurētspējas un produktivitātes pieaugums.
Jautāts, vai nodokļu palielināšana bija SVF ierosinājums, K.Rozenbergs atbildēja noliedzoši, un no viņa teiktā bija noprotams, ka šāds priekšlikums izskanēja no valdības. Sarunas noslēgumā viņš pateicās žurnālistiem un devās prom, solot, ka informācija "būs ļoti drīz".
Šodien tika sasaukta speciāla NTSP sēde ar SVF pārstāvju līdzdalību. Pēc premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) iepriekš teiktā, šīs sēdes mērķis bija iepazīstināt valdības sociālos partnerus - darba devējus, ņēmējus un arodbiedrības - ar pilnībā saskaņoto ekonomikas stabilizācijas programmu.
Pēc sēdes Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Krīgers atkārtoti uzsvēra, ka arodbiedrības tā arī nav pārliecinātas un neatbalstīs valdības iecerētos soļus, vēsta LETA. "Mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka ir vieni, kas vēlas skaidrot, bet otri, kas neklausās," sacījis P.Krīgers.
Arodbiedrības neesot apmierinājušas SVF pārstāvju sniegtās atbildes. Sociālo partneru viedoklis neesot ņemts vērā, un tās joprojām ir pārliecinātas, ka mehānisks algu samazinājums un nodokļu palielinājums nedos tādu efektu, kādu iecerējusi valdība.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle atzinusi, ka šīsdienas tikšanās laikā guvusi pārliecību, ka puses ir gatavas uz diskusijām un pieņemtie lēmumi nav "akmenī cirsti". Iespējams, redzot, kā klājas atsevišķām nozarēm, jau februārī vai martā būs jādomā par pieņemto lēmumu grozīšanu. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes varētu tikt samazinātas tām nozarēm, kas "nespēs turēt tempu", norādījusi E.Egle.
Viņa apliecinājusi finanšu ministra Ata Slaktera (TP) teikto, ka tuvāko gadu laikā varētu sekot jaunas PVN izmaiņas. Viņš arī žurnālistiem teicis, ka sarunas ar SVF ir finiša stadijā, tomēr nekādu plašāku informāciju nav sniedzis. Pēc viņa teiktā, ekonomikas stabilizācija ir vērsta uz trim gadiem un arī piesaistāmais finansējums būs domāts šim laika posmam. Slakteris norādīja ka nauda tiks piesaistīta pakāpeniski, vienlaikus gan uzsverot, ka pēc pozitīva SVF lēmuma konkrēti līdzekļi var tikt pārskaitīti jau 48 stundu laikā.
(pievienotas pēdējās četras rindkopas)