Kā Dienai norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve Laura Brance, līdz ar šādu Tiesībsarga secinājumu paveras iespēja Satversmes tiesā apstrīdēt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz, ka skolu bibliotēkām grāmatu iegādei jāatvēl ne mazāk kā septiņi lati uz vienu skolēnu un pedagogu. Lai nodrošinātu šo summu, trūkstošo daļu sedz katra pašvaldība no saviem līdzekļiem, tāpēc Administratīvajā tiesā var vērsties arī pret pašvaldību, Dienai skaidroja Tiesībsarga birojā.
Gan Satversmē, gan vairākos Latvijai saistošos starptautiskajos dokumentos noteiktas tiesības par bezmaksas izglītību, kas nozīmē arī nodrošināšanu ar mācību materiāliem. Taču ne visas skolu bibliotēkas var pilnībā apgādāt audzēkņus ar mācību grāmatām un citiem mācību procesā nepieciešamajiem līdzekļiem, biroja izplatītajā paziņojumā norāda tiesībsargs Romāns Apsītis.
Birojs tāpat norāda, ka valsts noteiktais finansējuma apjoms mācību grāmatu iegādei – septiņi lati – šobrīd ir nepietiekams, ņemot vērā faktiskās cenas. Tāpat arī pašvaldību iespējas līdzfinansēt grāmatu iegādi ne vienmēr ir pietiekamas, tādēļ Tiesībsargs Romāns Apsītis nolēmis vērsties valdībā un Saeimā, norādot, ka šāda situācija ir nepieļaujama, un aicinās rast adekvātu risinājumu, lai nodrošinātu skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām. Tiesībsarga biroja norāda, ka šo jautājumu būtu jāskata arī 2009. gada valsts budžeta kontekstā.
Saskaņā ar valsts budžetu, 2008.gadā finansējums uz vienu skolēnu un pedagogu mācību līdzekļu iegādei ir 4,12 latu. Pagājušajā gadā tas bija 3,87 latu, bet 2006.gadā – tikai 1,86 latu. Strādājot pie nākamā gada budžeta projekta, IZM mācību literatūras iegādei 2009.gadā ir pieprasījusi 1,9 miljonus latu, lai nodrošinātu normatīvā noteiktos 7 latus uz vienu skolēnu un pedagogu, norāda Izglītības un zinātnes ministrijā. Mācību grāmatu iegādi finansē arī pašvaldības.
(Papildināta ar Izglītības un zinātnes ministrijas komentāru)