Kā labu administratoru N.Vilnīti slavē gan viņu amatā izvirzījušās Saeimas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP), gan vietnieki birojā. To atzīst arī korupcijas pētnieki, taču skepse par to, vai N.Vilnīša zināšanas par korupciju ir atbilstošas nozīmīgajam amatam, vēl nav kliedēta. Mazina administrāciju Intervijās pirms Saeimas balsojuma N.Vilnītis par savu prioritāti sauca KNAB reģionālo nodaļu izveidošanu. Tagad viņš atzīst, ka jostas savilkšanas apstākļos to realizēt nav iespējams. Budžeta izdevumu griešana nozīmē to, ka KNAB uzsvaru vairāk liks uz apkarošanu, mazāk naudas tērējot izglītošanas pasākumiem. "Nav citu variantu. Galvenais, lai birojs paliek rīcības spējīgs un algas samazinājuma dēļ spējīgākie cilvēki neaiziet prom, piemēram, uz ārzemju pretkorupcijas iestādēm," skaidro KNAB šefs. Par N.Vilnīša būtiskāko panākumu viņa vietnieks Alvis Vilks sauc biroja struktūras optimizāciju. Līdzšinējo 18 KNAB nodaļu vietā izveidotas desmit, kas dod iespēju ietaupīt, "un šobrīd tas ir ļoti svarīgi", saka A.Vilks. Par apkarošanas bloku atbildīgā vietniece Juta Strīķe atzinīgi vērtē to, ka restrukturizācija notikusi uz administratīvā aparāta rēķina, pēc iespējas nesāpīgāk ietekmējot biroja pamatfunkcijas. J.Strīķe arī pozitīvi vērtē no N.Vilnīša puses nākušo iniciatīvu, ka visi lēmumi saistībā ar KNAB budžeta grozīšanu pieņemti, priekšniekam apspriežoties ar vietniekiem. "Kā priekšnieks viņš varēja pieņemt visu vienpersoniski, taču lēmumu pieņemšanā piedalāmies mēs trijatā. Tas ir ļoti labi, ka svarīgie lēmumi tiek pieņemti kolektīvi, uzklausot arī manu un Vilka viedokli," uzsver J.Strīķe. **Jāskaidro idejas** "Grūti pateikt gan ko sliktu, gan ko labu. Ļoti maz bijis pie kā piesiet acis," par N.Vilnīša pirmo darba cēlienu teic KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis Valts Kalniņš no Providus. Viņa kolēģe Linda Austere, kura pēta pretkorupcijas jautājumus, ir kritiskāka. "Jauns cilvēks, enerģiski rīkojas, ātri mācās. Taču man ir ļoti pretrunīgs viedoklis, jo izpratne par korupcijas jautājumiem vēl nav manāma," teic L.Austere, ko pārsteigušas dažas N.Vilnīša idejas, kurām nav sekojis izvērsts skaidrojums. "Piemēram, krimināltiesisku problēmu risināšana civiltiesiskā ceļā. Man īsti nav skaidrs — kā, un, cik jautāju kolēģiem juristiem, tie arī nesaprot," bilst L.Austere. "Man savā vecumā lietas patīk darīt, ne īpaši sasteidzot. Par civiltiesiskajiem risinājumiem mums izveidota darba grupa, kas apkopo ārvalstu praksi, tad strādāsim pie koncepcijas," pārmetumiem nepiekrīt N.Vilnītis. Savukārt Providus partiju finansēšanas eksperte Iveta Kažoka uzslavē KNAB par to, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā birojs nāca klajā ar paziņojumu par partijām, kas pietuvojušās atļauto tēriņu maksimālajai robežai. Limitu pārsniedzot, KNAB kampaņu var apturēt. "Jaunā sistēma tika pārbaudīta pirmo reizi, un, manuprāt, birojs ar to tika galā veiksmīgi. Nezinu, cik liels te personīgi Vilnīša nopelns," saka I.Kažoka. Pats KNAB šefs uzskata, ka nevienam traucējis nav, visi biroja sāktie procesi un likumdošanas iniciatīvas virzās uz priekšu, arī konflikti ar darbiniekiem nav bijuši. Ilgtermiņā viņš vēlas panākt, lai tiktu apstiprināta koncepcija par partiju finansēšanu no budžeta.
“Sabiedrība par atklātību- Delna”, atskatoties uz KNAB priekšnieka 100 dienās paveikto, novērtē centienus optimizēt biroja darbu finanšu resursu ekonomijai, vienlaikus aktīvi turpinot korupcijas novēršanas un apkarošanas darbu. Par to liecina gan KNAB pēdējā laikā veiktās kriminālprocesuālās darbības, gan biroja aktīva dalība publiskos pasākumos pretkorupcijas jautājumos Rīgā un reģionos, uzskata organizācija.
Delna uzskata, ka KNAB, ierobežoto resursu apstākļos, ir jādefinē prioritātes korupcijas apkarošanas un novēršanas jomā, kas orientētas uz augstākā līmeņa korupcijas apkarošanu. Vienlaikus nozīmīgs ir pretkorupcijas darbību sistemātiskums. “Ekonomiskās krīzes apstākļos KNAB lomai jāpieaug, jo cīņā par resursiem pieaug arī korupcijas riski. Tādēļ ļoti būtiski, lai KNAB šajā laikā spētu būt proaktīvs korupcijas apkarošanā un sistemātiski vērtēt faktus, kuri varētu liecināt par koruptīvām darbībām,” uzskata Delnas projekta “KNAB darbības monitorings” juridiskā analītiķe Inga Liepa.
Delna arī uzskata, ka, neraugoties uz ierobežotajiem finanšu resursiem, KNAB nedrīkst atstāt novārtā arī izglītojošo darbu. Delnas veiktajā aptaujā 88% valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atzinuši apmācību par korupcijas novēršanas jautājumiem nepieciešamību.
(papildināta ar pēdējām trim rindkopām)