lv_ informēja prezidenta Preses dienests.Uzrunājot klātesošos un īpaši ārstus, Valsts prezidents atzīmēja, ka viņam ir prieks piedalīties šajā nu jau par 20 gadu ilgu tradīciju kļuvušajā pasākumā. Valdis Zatlers uzsvēra, ka, kopš viņš ir Valsts prezidents, uz medicīnu viņam ir iespēja raudzīties no malas. „Visaugstākā atbildības pakāpe pret cilvēku ir tieši ārstam, vislielākie riski, ko cilvēks veic otra cilvēka labā, ir tieši saistīti ar ārsta darbu,” teica Valdis Zatlers. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka ārstiem tāpat kā ikvienam citam ir būtiski darīt to darbu, kas patīk, sniedz gandarījumu un laimes sajūtu. Valdis Zatlers aicināja ārstus: „Neliekuļosim, būsim atklāti gan pret sevi, gan citiem, paužot savu viedokli kādā no jautājumiem, jo neviena cita inteliģences grupa tik precīzi un reizē arī emocionāli nepauž visas sabiedrības viedokli.” Viņš novēlēja ārstiem to vienmēr atcerēties un ikdienā attiecīgi rīkoties.
Kongresa starplaikā Diena noskaidroja , ka ārsti ar lielām raizēm gaida pēcjāņu dienas, kurās izkristalizēsies, kuras no slimnīcām kļūs vien par ambulatorajiem centriem, kuras tiks pārveidotas par aprūpes slimnīcām, kurām jāapvienojas un kurām, ieraugot 1.jūlijā piešķirto finansējumu, nāksies krietni apcirpt algas vai zaudēt darbiniekus.
Diena kongresā
sastapa Virdžīnijas medicīnas koledžas kardioķirurgu Gundaru Katlapu.
Jautāts, kā vērtē kongresā izskanējušās valsts ierēdņu atziņas par
krīzi kā iespēju, G.Katlaps izsakās skeptiski: "Tā ir diezgan liela
bezjēdzība uzskatīt, ka būs puslīdz normāla veselības aizsardzība ar
tik maziem līdzekļiem." Viņaprāt, liela problēma ir gaidāmais
cilvēkresursu zaudējums: "Jo grūtāk būs strādāt medicīnā Latvijā, jo
vairāk būs tādu, kas nonāks dilemmas priekšā — vai nu jāpamet medicīna,
vai arī jāpaliek medicīnā un jāpamet Latvija." Latvijas mediķiem gan
esot vairākas iespējas, kā mazināt krīzes smagumu. "Jānogriež dārgie
pakalpojumi, jākonsolidē slimnīcas — jāatlaiž cilvēki, kas nav tik
ražīgi vai profesionāli tik labi sagatavoti. Pietiekami jāatbalsta tie,
kuri spēj veikt vairāk pakalpojumu par dramatiski mazo finansējumu,"
skaidro G.Katlaps.
LU Medicīnas fakultātes profesors endokrinologs Valdis Pīrāgs savukārt
saka: "Kā ārsts es zinu, ka slimības krīze ir brīdis, kad slimību var
visātrāk atpazīt, taču ir jāprot ārstēt. Taču tā krīze, kas ir
veselības aprūpē — ir jau vispirms neizpratne par krīzes cēloņiem,
katrs tos iedomājas citādi, nav kopējas stratēģijas, kā pārvarēt
krīzi." Lai to izdarītu, viņaprāt, vispirms jāatrod gudri un godīgi
vadītāji visos līmeņos.
Tāpat Valsts prezidents novēlēja ārstiem priecīgus Jāņus un aicināja arī turpmāk aktīvi sniegt savus priekšlikumus un aktīvi palīdzēt tos īstenot. Valdis Zatlers izteica cerību, ka šis kongress dos vismaz 100 ideju, kuras īstenosies.
Latvijas ārstu kongress ir lielākais Latvijas ārstu forums, kas notiek reizi četros gados Rīgā kopš 1989.gada. Šī kongresa mērķis ir runāt par Latvijas medicīnas un Latvijas veselības aprūpes situāciju un problēmām, kā arī ārstu, medicīnas māsu un citu medicīnas profesionāļu tiesībām un pienākumiem, viņu vietu sabiedrībā, profesionālās izaugsmes sarežģījumiem un darba kvalitātes rādītājiem.
(papildināta 4.-6. rindkopa)