Premjeram iesniegtajā informatīvajā ziņojumā aprakstīti abi
varianti, sestdien vēsta laikraksts Diena. Tajā minēti arī iespējamie uzlabojumi, ja tiek atstāta spēkā pašreizējā sistēma.
Obligātās apdrošināšanas modelis, pēc G.Briģa domām, izmaksātu drīzāk dārgi nekā lēti kā iedzīvotājiem, tā arī valstij, kas būtu pretēji mērķim piesaistīt veselības aprūpei papildu naudu. Arī kopējā tendence pasaulē esot virzīta uz valsts lomas palielināšanos veselības finansēšanā, par to liecinot, piemēram, pašreiz ASV notiekošās reformas. Aptuveni aprēķini liecina, ka gadā iedzīvotājiem nodoklī par veselības nodrošināšanu būtu jāsamaksā vismaz daži simti latu. Tas būtu papildu nodokļu slogs, uzskata Ģ.Briģis. Trūkums būtu tas, ka, ieviešot obligāto apdrošināšanu, samazinātos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tiem, kuri nav spējīgi veikt vai izvairās no apdrošināšanas iemaksas.
Savukārt LB ziņojumā īpaši uzsver šī modeļa priekšrocību: iezīmēta nodokļu daļa vai maksājumi tiek novirzīti tieši veselības aprūpei, radot nozarei stabilu finansējuma bāzi. Ziņojumā uzskaitīti vēl citi plusi, piemēram, medicīnas pakalpojumi varētu kļūt pieejamāki apdrošinātajām personām, pieaugtu motivācija maksāt nodokļus. Obligātās apdrošināšanas atbalstītāji pauduši viedokli, ka ir tomēr
jāvirzās uz šādu sistēmu, vismaz plānojot to ieviest tālākā nākotnē.