Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Partiju un Valsts prezidenta attiecībās vēl nav pilnīgas saskaņas

Ja Tautas partijas vecbiedrs Gundars Bērziņš, kurš atgriezies aktīvā politikā kā kandidāts Rīgas domes vēlēšanās, turpinās ar saviem izteikumiem graut Valsts prezidenta Valda Zatlera tēlu, bet viņš savukārt nebeigs dusmoties, tad par saskanīgām prezidenta un partiju attiecībām runāt vēl nevarēs. Tā uzskata vairāki politiķi, kas, atskatoties uz pirmo pārbaudījumu prezidenta un partiju attiecībās, redz iespēju saprasties, lai arī 31.

martā, kad beidzās V.Zatlera uzdoto uzdevumu izpildes termiņš, viņš Saeimas atlaišanas ideju nebija pavisam svītrojis no savu iespēju saraksta nākotnē. Tāpat kā atsevišķās partijās vēl jūtama murdoņa ap domu pabiedēt prezidentu ar viņa paša atlaišanu, kam gan pagaidām nebūtu pietiekami daudz balsu, jo tie, kas šo ieceri lolo, nevar piedāvāt Jaunajam laikam pieņemamu jaunu prezidenta kandidātu.

Negrib justies izrīkoti

"Ir trīs valsts varas zari, un nebūtu pieļaujams, ka kāds no tiem savu popularitāti veidotu uz cita rēķina, ko visiem trijiem vajadzētu ievērot," diplomātiski sacīja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), kurš pirmais nodemonstrēja nesaskaņas valsts augstāko amatpersonu attiecībās. Tas bija drīz pēc prezidenta paziņojuma 14.janvārī, ko Saeimas priekšsēdis novērtēja kā iziešanu ārpus Satversmes rāmjiem, jo prezidents neko nevarot Saeimai uzdot. Abas amatpersonas regulāri tiekas, un šo viedokli V.Zatleram spīkers esot paudis arī personīgi. G.Daudzem neesot iebildumu pret valsts pirmās amatpersonas paziņojuma saturu, bet tikai pret to formu.

To, ko Saeimas priekšsēdis mēģina sacīt aplinkus, Saskaņas centra frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam nav grūtību pateikt tieši: "Laikraksts Diena, mudinot Zatleru uz izkāpšanu no Satversmes rāmjiem, ir radījis situāciju, ka prezidents pozicionējas kā visas tautas prezidents prezidentālā republikā. Zatlers demonstrē savu pārākumu, pazemo parlamentu un valdību, tos komandējot un izrīkojot." Jaunā laika līderei Solvitai Āboltiņai Latvijas ekonomiskā situācija vairs nešķiet piemērots brīdis, lai prezidents turpinātu spēli "atlaidīšu - neatlaidīšu, kas nav nopietni un ir pārsniegusi jau politiskās gaumes robežas". Taču negatīvs un politisko situāciju destabilizējošs signāls būtu arī mēģinājums nomainīt pašu prezidentu, atzīst S.?Āboltiņa.

Ir dažādi nostāsti par to, cik ētiskus izteikumus prezidentam ir veltījis Tautas partijas līderis Mareks Segliņš, kurš tagad attiecības ar V.Zatleru raksturoja piesardzīgāk: "Sarunas ar prezidentu ir lietišķas un konstruktīvas. Cita lieta, ka es ne vienmēr saprotu, ko viņš ir vēlējies pateikt." Viņa kolēģis G.Bērziņš nesen laikrakstā Neatkarīgā, paziņojot par atgriešanos politikā, piebildis, ka nekāds paipuisītis nekļūšot un attieksmi pret prezidentu negrasoties mainīt. "Tas, ka Zatlers ir pārpratums prezidenta amatā, pie tā viedokļa es palieku," sacījis G.Bērziņš. Ievēlēšanas gadījumā viņš vērsīšoties pret prezidenta pārvietošanās izraisītiem sastrēgumiem Rīgas ielās: "Šī rīdzinieku terorizēšana būs jāpārtrauc. Kāda velna pēc prezidentam jābrauc ar kortežu, jātraucē satiksme, jārada sastrēgumi, tūkstošiem cilvēku kavējot nokļūšanu darbā vai mājās? Ir jāatņem tās sirēnas, lai brauc ar tramvaju."

Kučinskis gaida atbalstu

TP valdes loceklim Mārim Kučinskim vēl nebija padoma, kā nodrošināt sapratni attiecībās ar prezidentu situācijā, kad G.Bērziņš jau runās citā statusā. Tiesa, V.Zatlera izturēšanās liecina, ka viņš neietekmējas no G.Bērziņa teiktā, bet līdz šim TP vecbiedrs nebija aktīvā politikā. Taču M.Kučinski patīkami pārsteidzis V.Zatlera skaidrais viedoklis, ka viens no valdības svarīgiem uzdevumiem ir finanšu stabilitātes nodrošināšana, pieņemot arī budžeta grozījumus, ievērojot vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu. Tas nozīmējot, ka, izšķiroties par šiem grūtajiem lēmumiem, valdība var rēķināties ar prezidenta atbalstu.

Pilsoniskās savienības līdere Sandra Kalniete atgādināja, ka pēc V.Zatlera ievēlēšanas "koalīcija jutās kā šī krēsla saimnieki - viņiem bija šoks, ka Valsts prezidenta institūcijas loģika uzlika pienākumu iziet ārpus tā". Prezidenta vēlme atbrīvoties no saistības ar partijām, kas viņu ievēlēja, arī iespaidojusi savstarpējās attiecības. Taču, iespējams, atsevišķi politiķi nevarētu atļauties to, ko atļaujas G.Bērziņš, ja partijām pret V.Zatleru būtu lielāks respekts, kādu pret sevi bija panākusi viņa priekštece Vaira Vīķe- Freiberga.

Politiķi arī uz viņu dusmojās gan par aizrādījumiem valdībai, gan par apturētajiem drošības likumiem, taču neuzdrošinājās publiski aizskart V.Vīķi-Freibergu viņas kompetences, starptautiskās autoritātes un tautas mīlestības dēļ. Šī vēl ir V.Zatlera izmantojamā iespēja, un tikai laiks rādīs, vai viņam izdosies palielināt cieņu pret sevi ar savu kompetenci, spēju skaidri un tieši izteikties, kas vēl nesen intervijā ar Jāni Domburu LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? līdz galam neizdevās. Partijas atzīst, ka V.Zatlers ir panācis politiskā klimata maiņu. "Vēsture izšķirs, vai man bija taisnība, bet jau šobrīd redzams, ka kopš 14.janvāra politiskā situācija ir mainījusies. Taču tiesības rosināt Saeimas atlaišanu es nekad neizmantošu savu politisko ambīciju apmierināšanai vai varas demonstrēšanai. Saeimas atlaišana nav mans pašmērķis. Mans mērķis ir panākt pozitīvas un kvalitatīvas izmaiņas politiskajā vidē!" teica V.Zatlers 31.marta paziņojumā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas