Pasaka vai Sistēmas analīze?

Ar tā saucamo "nopietno analīzi" ir jānodarobojas 1) žurnālistiem un 2) pētniekiem, kuri šeftējas pa dažādām organizācijām, fondiem (kaut vai banāli tas pats Sorosa fonds). Savukārt "parastajam" cilvēam pilnībā pietiek izlasīt kādu sakarīgu rakstu, bet ja kāds jautājums sevišķi interesē un ir brīvs laiks, tad var palasīt par šo tēmu grāmatu, vai kādu apjomīgāku materiālu. Jo dziļāk rakt prastu žurnālisti, jo augstāku intelektuālo latiņu varētu uzstādīt politiķiem - šamējiem būtu jāatbild uz sarežģītiem, nevis virspusējiem jautājumiem. Savukārt tukša "braukšana cauri" un "ūdens liešana" tiktu ātri vien izšvilpta. Ļoti labi tas strādā anglosakšu pasaulē - ASV, Lielbritānija (sekoju angliski runājošās pasaules notikumiem, taču pieļauju, ka arī Vācijā, vai Francijā var atrast daudz ko interesantu). Iesaku - 1) palasiet amerikāņu The NewYorker, The New York Times vai angļu The Times (nav obligāti pirkt laikrakstu - paskatieties vienkārši interneta mājaslapas), 2) apskatities diskusiju raidījumus BBC vai CNN.

Lielākā skāde no oligarhiem nav jau tanī ka viņi veido biznesu, bet tanī ka viņi ir politbizness, Otrām kārtām kukuļus jau šie neņem, vien ja gribi piemēram strādāt Venstpilī ostā perspekt''ivā nozarē, tad tev ir jāšķiras par labu kādam no kapitāldaļām. Šo gan manuprāt žurnālisti var ja ne100% tad ar lielu ticamības pakāpi izzīmēt. Subj. jau nav 100% uzņēmumos, tik kāds mazāks %. Un tas ir tas kas ir slikti un kamdēļ dažiem kungiem vajadfzētu tomēr doties strādāt reālajā biznesā un prom no politikas!

vieta tukša nekad nepaliek varētu arī parunāt par to, kas mainīsies, kad nacionālo bajāru vietā nāks ārvalstu bajāri (jo mēs savējos būsim sabāzuši cietumos) interesants būtu arī temats kāpēc mēs vajājam tikai latviešu bajārus, bet pilnīg liekam mierā vietējos krievu un ebreju bajārus

Kaut vai parunājiet ar saviem draugiem, gan šo to interesantu dzirdēsiet, jo pasaule ir maza... Kā piemēru minēšu bruģa biznesu, mans draugs, kam bija bruģa firma, to ražoja dažādām pilsētām un klientiem, jo bija laba cena un kvalitāte. Taču tikko sāka meklēt klientus Ventspilī, atbrauca kāds "pārstāvis" itkā apskatīt ražotni un sarunas gaitā vienkārši, bez draudiem piedāvāja šajā pilsētā "nelīst"... Painteresējieties, vai Ventspilī kādai citai bruģa firmai ir bijis kāds pasūtījums, kaut viens? Un kā ar citiem biznesiem, vai dažiem no tiem nerodas problēmas tieši šajā pilsētā? Runājiet ar tiem, kam ir kāds bizness, un tad spriediet, kas kur notiek...

Bijuse valdošā koalīcija (TP, ZZS, LPP/LC, T+B +LNNK ar 3 uzņēmējiem –oligarhiem un « čomu » aģentūrām) Panāca 51% inflāciju 4.5 gados (09.2004 - 03.2009) Un sakrātā nauda pensijam zaudēja lielu daļu no pirkt spējas.

piekrītu viesim. esmud audz domājis par to, kādēļ šiem cilvēkiem ir iespējams dažādos veidos ietekmēt politiku (man jau liekas, ka tā ir pārsplīlēta reizēm). viens no secinājumiem bija - masu mediji - žurnālistu nekompetence un neprofesionalitāte un protams arī pērkamība (ķo varu saprast, net nevaru piedot). par profesionalitāti - īpaši ekonomikā, politikā, - svarīgu statistitukas datu nekorekta pasniegšana - jo citādi neviens nelasīs tavu avīzīti. diemžēl liela daļa lasa šo murgus un notic tam, jo nav laika pārbaudīt tos. tāpēc mums te ir vietēja mēroga sviests šobrīd.

Lai cik tas varbūt izklausās nepatīkami, bet vidusmēra cilvēkam fiziski nav iespējams izsekot līdzi visiem šiem procesiem, tāpēc ļoti daudz kas ir atkarīgs no žurnālistikas kvalitātes. Vidusmēra iedzīvotājs knapi var izsekot līdzi ziņu kanāliem, sēdēt vēl pētīt un analizēt kaut vai Saeimas sēžu stenogrammas, nu tas nav reāli... Līdz ar to jāsamierinās, ka lielākā daļa iedzīvotāju vienalga savu viedokli veidos nevis no pirmavotiem, bet politiķu un žurnālistu sniegtās informācijas, līdz ar to ļoti daudz kas atkarīgs no pēdējo goda prāta un profesionalitātes...

Vakar Dienas redakcijā bija interesanta saruna ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru par un ap oligarhiem papildinot to ar vēl šādiem tādiem mēģinājumiem kaut ko izspiest. Ja par Šleseru nav nekas tā īpaši sakāms, jo tas "brauc pa ierastām sliedēm", tad Šķēle kārtējo reizi nodemonstrēja lielisku prasmi argumentēt, ko žurnālistiem derētu pamācīties, jo bēdīgi, kad jādzird, ka kaut kas kaut kur dzirdēts, par kaut ko nezin ko. Tas jau ir tas bēdīgākais, ka nerunā par sistēmu, bet par personām.