Pencis noliedz apsūdzības nolaidībā, glābjot Kristapu Streiču

Glābēji esot izrādījuši cinisku attieksmi pret notikušo un skaļi sprieduši, ka cietušais vairs nav glābjams, raidījuma Degpunktā sižetā pauduši notikuma aculiecinieki un deltaplāna pilots. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadītājs Ainars Pencis šīs apsūdzības noraida, dēvējot to par klaju apmelošanu.

Jāatgādina, ka 2.oktobrī Latgalē pie Daugavas lokiem avarēja deltaplāns, kura pasažieris bija K.Streičs. Deltaplāns iestrēga koka galotnē aptuveni 18 metru augstumā, un pagāja vairākas stundas, kamēr glābējiem izdevās tā pasažierus nocelt lejā un nogādāt slimnīcā. K.Streičs no gūtajām traumām mira, bet medijos parādījās ziņas, ka glābēji neesot darījuši visu iespējamo, lai cietušos izglābtu pēc iespējas ātrāk.

Par notikušo VUGD veic arī  iekšējo izmeklēšanu, un A.Pencis skaidro, ka lielākā daļa materiālu jau savākti, bet slēdziens gaidāms oktobra beigās. Viņš atzina, ka, ja glābēji pie kaut kā vainojami, viņi tikšot sodīti disciplināri vai pat krimināli, tomēr pagaidām VUGD priekšnieks noraida pārmetumus par savu padoto bezdarbību: “Lai operācija varētu veiksmīgi beigties, tā ir jāizplāno, jāsaprot, ko var un nevar darīt. Tajā, ka viņi tur stāvēja, nesaskatu pārkāpumus – ko tad viņiem vajadzēja braši soļot riņķī apkārt kokam? Tad “šova dalībnieki”, kas tur blakus stāvēja un skatījās laikam būtu apmierināti.”

Viņš arī uzsvēra, ka vaina par notikušo būtu jāuzņemas deltaplāna pilotam, nevis jāmeklē vainīgie operatīvo dienestu darbinieku vidū. “Pēc vakardienas sižeta Degpunktā man personīgi palika iespaids, ka drīz [deltaplāna] pilotu pataisīs par varoni, bet tagad iznāk, ka visa vaina ir glābējiem. Uzskatu, ka avārija ir viņa vistiešākā nolaidība – runāju arī ar cilvēku, kas lidojis ar deltaplānu, un viņš teica, ka viņiem ir tāda kārtība, ka nekādā gadījumā nevajag lidot virs meža. Tagad visu vainu veļ uz glābējiem, bet vai tad glābēji iegāza lidaparātu kokā?” vaicā VUGD priekšnieks.

A.Pencis arī uzsvēra, ka VUGD ir tikai aprīkojums, kas piemērots glābšanai standarta gadījumos – plūdos, ugunsgrēkos, autoavārijās, bet atsevišķu speciālistu tik specifiskiem gadījumiem, kā deltaplāna avārija, sagatavot un algot katrai glābēju vienībai nebūtu iespējams. “Saprotam, ka dzīvē notiek visvisādi gadījumi, bet mūsu nolikumā ir noteikts, ka veicam tos glābšanas darbus, kur tehniski ir iespējami. Meža vidū divdesmitmetrīgā priedē mēs nevaram uzkāpt – mums nav tarzāna, ne betmena, kas to varētu izdarīt – un mūsu aprīkojums nav piemērots šādām situācijām,” glābšanas operācijas ilgo norisi skaidro A.Pencis.