Tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska aģentūrai BNS pastāstīja, ka līdz jūlija beigām bija saņemts ārkārtīgi daudz iesniegumu - aptuveni 9000 - saistībā ar likumu, kas noteic pensiju apmēru pēc šā gada 1.jūlija.
Tā kā tiesā jau bija ierosinātas lietas gan par pensiju samazinājumu par 10% procentiem, gan par strādājošo pensionāru pensiju samazinājumu par 70%, gan arī par izdienas pensiju samazinājumu, tiesa aicināja pensiju saņēmējus pieteikumus par tiem jautājumiem, par kuriem lietas jau ir ierosinātas, vairs neiesniegt.
Tiesa toreiz argumentēja, ka tai bija jāturpina izskatīt ienākošos pieteikumus par šiem pašiem jautājumiem un tiesas normālais darbs bija praktiski nobloķēts, jo katru dienu tiek saņemti vairāki simti dokumentu.
Lai arī pēc aicinājuma paziņošanas presē tiesā vēl kādu brīdi turpināja pienākt pieteikumi, pašlaik tie ir būtiski samazinājušies, un tiesas darbs ir atgriezies normālā ritmā, sacīja Kovalevska.
Ticamākie iemesli pieteikumu apsīkumam, visticamāk, bija iedzīvotāju sapratne vai arī pieteikumus pašā sākumā bija iesnieguši visi, kuri to vēlējās.
Lai arī tiesa bija ļoti noslogota un gandrīz visi tiesas resursi bija ir vērsti uz šo dokumentu apstrādi - reģistrēšanu un izskatīšanu, būtisks robs tiesas budžetā tā dēļ nav veidojies, jo tiesa izmantoja Iesniegumu likumā paredzēto iespēju daudziem sūdzību iesniedzējiem atbildēt ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Tiesa gan, pagaidām nav skaidrs, vai naudas daudzums, kas plānots kancelejas izdevumiem, būs pietiekams arī līdz gada beigām.
Plānots, ka pensiju lietas tiesa varētu sākt skatīt rudens pusē.