No visiem aptaujātajiem 72% uzskata, ka veselības aprūpes sistēmas neefektivitātes galvenais iemesls ir dārgi medikamenti, 67% domā, ka medicīnas pakalpojumi. Savukārt 64% uzskata, ka neefektivitātes iemesls ir nepietiekams finansējums.
Vairāk nekā puse aptaujāto (58%) domā, ka veselības sistēmas kvalitāti uzlabotu būtiskas sistēmas izmaiņas, savukārt 33% norādījuši, ka tai jāpiešķir lielāks finansējums.
Vērtējot esošās veselības sistēmas kvalitāti un domājot par tās uzlabošanu, vairāk nekā puse jeb 58% respondentu atbildējuši, ka sistēma ir būtiski jāmaina, savukārt 33% norādījuši, ka tai jāpiešķir lielāks finansējums. Patlaban notiekošo slimnīcu reformu vairāk nekā puse aptaujāto neatbalsta, bet 43% domā, ka tā tiek realizēta neprasmīgi.
Mazāk kā puse aptaujāto (43%) iedzīvotāju paši labprāt uzņemtos atbildību par maksājumiem veselības aprūpē un maksātu mazākus nodokļus, nevis maksātu lielākus nodokļus, kas ļautu valstij nodrošināt lielāku no budžeta apmaksātu pakalpojumu klāstu.
Pētījumā arī noskaidrots, ka lielākā daļa respondentu savu ģimenes ārstu apmeklē tikai tādos gadījumos, ja ir nopietnas saslimšanas vai paša mēģinājumi izārstēties nav palīdzējuši (44%). Mazāk kā puse respondentu (40%) pie ārsta vēršas tikai tajos brīžos, kad nepieciešama neatliekamā palīdzība vai recepte obligāti lietojamiem medikamentiem.
Tikai 14% aptaujāto ārstu apmeklē, tiklīdz rodas vismazākās bažas par savu vai ģimenes locekļu veselību. Kā vienu galvenajiem šķēršļiem, kas kavē apmeklēt ģimenes ārstu, iedzīvotāji norāda medicīnas pakalpojumu dārdzību (50%).